Saskaņā ar Civillikuma 2289. pantu ar pilnvarojuma līgumu viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilnvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.

Savukārt 2291. pants nosaka pilnvarojuma veidus: pilnvarniekam var uzdot ne vien vest atsevišķas un noteiktas lietas (ar speciālpilnvaru), bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas (ar universālpilnvaru), kā arī tikai zināmas šķiras lietas (ar ģenerālpilnvaru).

Civillikums, izņemot nākotnes pilnvarojumu Civillikuma 2317. ² panta izpratnē, neparedz obligātu priekšnosacījumu pilnvarojuma aktu izdot kā notariāli aktu. Taču var pastāvēt atsevišķas prasības pēc pilnvarojuma notariālā akta formā, kas ir izteiktas atsevišķos (speciālos) normatīvajos aktos.

Kā tas izriet no jautājuma, kapitālsabiedrība ir izdevusi parasto komercpilnvaru personai, kas nav šīs kapitālsabiedrības darbinieks.

Saskaņā ar Komerclikuma 40. pantu:

(1) Ja komersants, neizdodot prokūru, pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus, tāda pilnvara (parastā komercpilnvara) attiecas uz visām tiesiskajām darbībām, kas parasti ir vērstas uz šādas komercdarbības veikšanu vai šādu darījumu slēgšanu.

(2) Komercpilnvarnieks var nekustamu īpašumu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, uzņemties vekseļu saistības, ņemt aizdevumus vai pārstāvēt komersantu tiesā tikai tad, ja viņam šādas tiesības ir īpaši piešķirtas.

Komerclikuma normas neparedz kā obligātu prasību katru kapitālsabiedrības izdoto kompecpilnvaru izdot notariālā akta formā, tādējādi juridiska persona var izdot parasto komercpilnvaru, neapliecinot to notariāli (vai neizdodot to notariālā akta veidā).

Kā tas norādīts iepriekš, pilnvarojums izdodams notariālā akta formā, ja speciālā tiesību norma to pieprasa.