Jā, Jums ir tiesības taisīt privātu testamentu par visu savu mantu vai kādu mantas daļu. Saskaņā ar Civillikuma 446. pantu privāts testaments taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot.

Tomēr, lai arī Civillikums paredz iespēju taisīt privātu testamentu, šim tiesību institūtam piemīt vairāki būtiski trūkumi. Piemēram, testamentārais mantinieks var pat nemaz nezināt, ka mantojuma atstājējs ir taisījis testamentu, vai arī testamentārajam mantiniekam var būt zināms, ka testaments taisīts, bet tas pēc testatora nāves neatrodas mantiniekam pieejamā vietā, līdz ar to mantinieks nevar pierādīt savas tiesības uz mantojumu.

Minētos riskus var novērst, nododot privātu testamentu glabāšanā notāram (vai bāriņtiesai) vai pie notāra (vai bāriņtiesas) taisot publisku testamentu. Šādi testamenti tiek ierakstīti publisku testamentu reģistrā. Pēc mantojuma atstājēja nāves informāciju par reģistrā iekļautajām ziņām drīkst saņemt zvērināti notāri, tiesas, valsts un pašvaldību iestādes savu funkciju nodrošināšanai, kā arī citas personas.

Jāņem vērā, ka testamentā faktiski būtu noteikts visas mantas lietošanas ierobežojums par labu citai personai, kas, iespējams, varētu būt par pamatu mantinieku vēlmei mantojumu nepieņemt. Civillikuma 689. pants noteic, ka neviens nav spiests pieņemt viņam piekritušo mantojumu, – katrs var pēc patikas mantojumu pieņemt vai atraidīt.

Līgumiskie mantinieki ir vienīgie, kuriem nav tiesību atraidīt mantojumu, ja vien šāda tiesība nav paredzēta noslēgtajā līgumā. Līdz ar to, lai izvairītos no riska, ka mantojums tiek atraidīts, testamenta vietā teorētiski ar vēlamajiem mantiniekiem varētu slēgt mantojuma līgumu, tomēr jāievēro, ka Latvijā attiecībā uz mantojumu pastāv pieteikšanās sistēma. Proti, mantojuma lietu iniciē kāds no mantojuma pretendentiem. Zvērināti notāri pēc mantojuma atstājēja nāves nemeklē mantojuma atstājēja potenciālos mantiniekus. Tādējādi jāatzīst – pat noslēdzot mantojuma līgumu, pastāv iespējamība, ka mantojuma lieta nemaz netiks uzsākta.

Tāpat jāatceras – gan taisot testamentu, gan slēdzot mantojuma līgumu, neatņemamās daļas tiesīgajiem ir atstājamas viņu neatņemamās daļas. Likumiski Jūsu dēlam saglabājas tiesības uz neatņemamo daļu, proti, pusi no tās mantojuma daļas vērtības, kādu viņš mantotu pēc likuma, ja nebūtu taisīts testaments vai noslēgts mantojuma līgums.

Neatņemamās daļas tiesīgajiem saskaņā ar Civillikuma 423. panta otro daļu ir prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.