Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 14. panta ceturtajā daļā noteikts, ka īrnieka nāves gadījumā pilngadīgais ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Jāņem vērā, ka persona var lūgt noslēgt ar viņu dzīvojamās telpas īres līgumu iepriekšējā īrnieka vietā tikai tad, ja tā bija iekļauta īres līgumā kā īrnieka ģimenes loceklis.

Likuma 9. pants nosaka: īrniekam ir tiesības iemitināt īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Persona, kura saskaņā ar šo pantu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.

Likuma 10. pants noteic, ka personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9. pantā noteiktajā kārtībā.

Tātad, ja mirušā īrnieka laulātais nav uzskatāms par ģimenes locekli šī likuma izpratnē, jo nav ierakstīts īres līgumā, tad pašvaldība var neslēgt ar viņu īres līgumu.