Parādu ārpustiesas piedziņas procesu un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, uzsākot piedziņas procesu, sniedz parādniekam informāciju, kas minētā likuma 7. panta 1. daļā. Saskaņā ar minētā likuma 8. pantu parādniekam ir pienākums sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.

Saziņu, kas notiek starp kreditoru vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju un parādnieku, reglamentē likuma 11. pants, kas nosaka:

“Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā.

(2) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

(3) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.”

Kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības ierosināt civillietu (celt prasību tiesā) pret parādnieku reglamentē Civilprocesa likums.

Tiesa, saņemot prasītāja prasības pieteikumu, tā norakstu nosūta atbildētājam paskaidrojumu sniegšanai Civilprocesa likuma 56. pantā noteiktajā kārtībā.

Atsevišķa atbildētāja informēšana par prasības iesniegšanu tiesā normatīvos aktos nav paredzēta.