Ja neesat mirušās personas radinieki, mantojumam pieteikties nav iespējams, balstoties tikai uz Jūsu minētajiem faktiem.

Jūsu jautājumā nav informācijas, vai un kas ir lūdzis izsludināt mantojuma lietu, jo notārs pēc savas iniciatīvas mantojuma lietu neizsludina. Mantojuma lietu izsludināt visbiežāk lūdz potenciālie mantinieki vai kreditori.

Ja mantojuma lietu lūdzis izsludināt kreditors un tiešām nebūs neviena mantinieka, kas gribēs pieteikties uz mantojumu, tad pēc mantojuma pieteikšanās termiņa iestāšanās notārs visu mirušā mantu atzīs par bezmantinieka vai bezsaimnieka mantu, kas attiecīgi pāries valsts īpašumā.

Atbilstoši Civillikuma 416. pantam, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Pēc ieinteresēto personu, arī pašvaldības, lūguma atbilstoši Notariāta likuma 293. pantam zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos. “Ja mantinieki nepiesakās uz mantojumu vai atsakās no tā, tad atbilstoši minētā likuma 306. pantam zvērināts notārs taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, un šī akta izrakstu nosūta Finanšu ministrijai. Šis akts ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, kā arī mantojumā ietilpstošā nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā,” skaidro advokāts.

Kā redzams, ja mantinieku nav, tad īpašums piekrīt valstij, kas to tālāk var pārdot izsolē. Ja zeme tiek nomāta un izmantota saimnieciskajai darbībai, nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā.

Ja mantinieki ir, ieteicams vērsties pie mantiniekiem un noskaidrot turpmākās sadarbības iespējas.