Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iegādājos īpašumu Jūrmalā: māju ar zemi. Zeme ir koplietošanā ar vēl vienu īpašnieku (manā lietošanā 700 m2, otram kopīpašniekam (kaimiņam) – 400 m2). 2001. gadā tika noslēgts pirkuma līgums, kurā vecais īpašuma īpašnieks pārdeva 400 m2 domājamās zemes daļas kaimiņam, tādējādi izveidojot kopīpašumu. Šajā pirkuma līgumā ir noteikta lietošanas kārtība un tas, ka katrs īpašnieks var rīkoties ar savu zemes domājamo daļu pēc saviem ieskatiem (ieskaitot būvniecību). Līgums reģistrēts zemesgrāmatā. Līgumā ir šāds teikums: “Šajā līgumā noteiktais nekustamā īpašuma valdījuma un lietošanas sadalījums, kā arī noteiktās saistības ir saistošas līdzējiem, līdzēju mantiniekiem un to tiesību pārņēmējiem, un tās tiek nodotas tālāk trešajām personām vienlaicīgi ar īpašuma tiesībām.” Vai 2001. gada pirkuma līguma (starp veco īpašnieku un kaimiņu) zemes lietošanas nosacījumi attiecas arī uz mani kā uz jauno īpašnieku? Vai varu savai mājai uzcelt piebūvi bez saskaņošanas ar kaimiņu (otro kopīpašnieku), pamatojoties uz 2001. gada pirkuma līgumu, jo esmu pārņēmis īpašuma tiesības?
Abiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem ir saistoša zemesgrāmatā reģistrētā nekustamā īpašuma lietošanas kārtība. Tas, vai nekustamā īpašuma kopīpašnieki ir tiesīgi veikt būvdarbus atsevišķi, tos nesaskaņojot ar otru kopīpašnieku, atkarīgs no lietošanas kārtības satura. Kopīpašums savā ziņā ir kā apgrūtinājums, jo, veicot būvdarbus, ir jāsaņem otra kopīpašnieka saskaņojums.
Būvniecības likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemesgabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemesgabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti. Citiem vārdiem sakot, būvniecība, kas izpaustos kā piebūve esošai būvei, ir pieļaujama vienīgi tad, ja tās veikšanai (piebūves veikšanai) ir saņemts nekustamā īpašuma kopīpašnieka saskaņojums.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 9. punktam trešo personu (nekustamā īpašuma kopīpašnieka) saskaņojumu noformē kā atsevišķu vienošanos, lai no tā izrietētu nepārprotama šo personu piekrišana katram konkrētam apgrūtinājumam, kas skar attiecīgo personu.
No aprakstītās situācijas nav skaidrs, vai lietošanas kārtībā nekustamā īpašuma kopīpašnieki ir devuši saskaņojumu būvdarbu veikšanai, arī piebūves veikšanai. Katrā ziņā atsevišķa dokumenta formā sniegtam saskaņojumam jābūt noformētam tādējādi, lai no tā izrietētu nepārprotama piekrišana būvdarbiem. Ja starp pusēm rodas strīds par noslēgtās vienošanās saturu, tad minētās domstarpības risināmas civiltiesiskā kārtā vispārējās jurisdikcijas tiesā.
Turklāt ir jāņem vērā gan paredzētais būvniecības risinājums, gan konkrēti faktiskie apstākļi, piemēram, apbūves blīvums, ugunsdrošības prasības, uz zemes pieļaujamo ēku skaits (to platība) un citi noteikumi, par kuriem ziņos arhitekts, gatavojot būvprojektu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
