Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2019. gada 22. augustā mana māte uz dāvinājuma līguma pamata uzdāvināja man nekustamo īpašumu, kura kadastrālā vērtība tobrīd bija 56 295,50 EUR. Dāvinājuma līgumā cita summa nebija minēta. Mana māte šajā īpašumā bija un joprojām ir deklarēta kopš 2006. gada, un tas viņai līdz dāvinājuma brīdim bija vienīgais īpašums. Man uzdāvinātais īpašums ir otrais īpašums, un esmu tajā deklarēta kopš 2019. gada aprīļa. Šobrīd esmu izlēmusi pārdot dāvinājumā saņemto īpašumu par 160 000 EUR. Mana māte īpašumu iegādājās 2006. gadā par 76 000,43 EUR (53 413,10 LVL). Starpība no kapitāla pieauguma ir 83 999,57 EUR. Īpašumā pa šiem gadiem tika veikti arī dažādi remontdarbi vairāku tūkstošu eiro apmērā, par kuriem ir saglabājušies arī čeki un citi maksājuma dokumenti. Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums tika iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar mani (nodokļu maksātāju) saista radniecība pirmajā pakāpē (māte un meita), un nekustamais īpašums tiks atsavināts (pārdots) aptuveni 6–7 mēnešu laikā (2020. gada februārī) pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz mana (nodokļu maksātāja) vārda: vai šajā situācijā būs jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis no kapitāla pieauguma, vai arī nodoklis nebūs jāmaksā, jo par nekustamā īpašuma vērtību tiks noteikta pirkuma maksa 2006. gadā vai arī kadastrālā vērtība 2019. gadā? Ja jāpierāda īpašumā veiktie remontdarbi, kādā veidā iesniedzami čeki/maksājuma dokumenti?
No ienākuma no īpašuma pārdošanas jāmaksā 20% nodoklis, ja nav likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa” noteiktā atbrīvojuma no nodokļa.
Nodoklis nav jāmaksā, ja:
Neviens atbrīvojuma kritērijs uz Jūsu izklāstīto situāciju neattiecas. Ar nodokli apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību.
Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar nodokļa maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamo īpašumu atsavina 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz nodokļa maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:
1) vērtību, par kādu dāvinātājs ir iegādājies konkrēto nekustamo īpašumu, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un nodokļa maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;
2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un nodokļa maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību.
Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību nekustamā īpašuma turēšanas laikā.
Vispirms tiek vērtēts, no kura brīža nekustamais īpašums ir īpašumā, tātad saņemts kā dāvinājums, un tad samaksas dokumenti. Tiek ņemti vērā tie ieguldījumi, kurus ir veicis nodokļa maksātājs, tātad īpašuma pārdevējs, kurš gūs ienākumu. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā var pierādīt attaisnojuma dokumenti – pavadzīmes (rēķini) un maksājumu uzdevumi, čeki, konta izdrukas.
No likuma regulējuma izriet, ka nodokļa maksājuma noteikšanai tiek vērtēti vairāki konkrēti uz dokumentiem balstīti nosacījumi. Par nodokļa piemērošanu individuālā gadījumā jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā. Saziņas iespējas atrodamas VID mājaslapā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
