Ja pirms laulībām iegādājāties zemi un māju, tad atbilstoši Civillikuma 91. panta pirmajam punktam māja ir vīra atsevišķā manta. Šīs mājas iegādes darījums jums tajā brīdī tika noslēgts tā, kā Jūs nekustamo īpašumu iegādātos kopā ar labu draugu: ja tā ir nostiprināta zemesgrāmatā tikai uz vēl neprecētā dzīvesbiedra vārda, tad, nepastāvot kādam jūsu starpā noslēgtam pierādāmam darījumam, jums nav nekādu tiesību attiecībā uz nekustamo īpašumu. Nepierādāmiem solījumiem diemžēl nav juridiska spēka. Turklāt arī pilnīga vai daļēja mājas pārrakstīšana uz jūsu vārda būtu dāvinājuma vai cita veida atsavinājuma līgums.

Laulības līgums nemainītu pirms laulībām iegādāta nekustamā īpašuma īpašumtiesības, jo laulības līgums noteic, ka laulātie laulības laikā pārvalda savu mantu pilnībā atsevišķi vai kopīgi. Skatīt Civillikuma 116. pantu un turpmākos pantus.

Tā kā pēc nekustamā īpašuma iegādes apprecējāties, tad ieguldījumi mājā, visticamāk, ir laulāto kopīgā manta, taču Jūsu ieguldījumu laulāto kopīgajā mantā būs problemātiski izdalīt un pierādīt.

Vīra dēli bez vīra pēdējās gribas rīkojuma nevarēs izlikt Jūs no mājas pēc vīra nāves. Ja māja vēl būs, tā tiktu atstāta mantojumā saskaņā ar mantošanas tiesībām pēc likuma vai saskaņā ar pēdējās gribas rīkojumu. Arī laulātais ir neatņemamās daļas tiesīgais, un jūsu neatņemamās daļas tiesīgā daļa ir ne mazāk kā puse no likumiskās mantojuma tiesības daļas. Pēc likuma (pēdējās gribas rīkojuma neesamības gadījumā) laulātais manto vienādās daļās ar bērniem, bet ne mazāk par ceturto daļu no kopējā mantojuma. Bet, ja vīrs novēlēs māju ar testamentu tikai saviem bērniem, tad varēsiet testamentu apstrīdēt.

Tomēr neatņemamās daļas tiesīgajam nav tiesību prasīt neatņemamo daļu kā mantojumā atstātu priekšmetu, bet gan vienīgi neatņemamās daļas izdošanu naudā, kā to nosaka Civillikuma 423. panta otrās daļas noteikumi.