Detektīvaģentūru darbību Latvijā reglamentē Detektīvdarbības likums.

Minētais likums noteic, kā detektīva darbības tiesiskos priekšnosacījumus, tā arī datu apstrādes (ieguves un izpaušanas) priekšnosacījumus.

Saskaņā ar likuma 2. panta pirmo daļu detektīvdarbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā licencēto individuālo komersantu, personālsabiedrību un kapitālsabiedrību (turpmāk – detektīvsabiedrība) un sertificēto fizisko personu (turpmāk – detektīvs) pakalpojumi, kuri, pamatojoties uz līgumu, fiziskajai vai juridiskajai personai tiek sniegti, lai aizsargātu tās tiesības un likumīgās intereses.

Tas nozīmē, ka starp pasūtītāju un detektīvaģentūru tiek slēgts līgums par pakalpojumu nodrošināšanu. Attiecīgi pasūtītājs un detektīvaģentūra būs uzskatāmi par kopīgiem pārziņiem regulas 26. panta pirmās daļas izpratnē.

Šāds līgums slēdzams rakstiski.

Vispārējās datu aizsardzības regulas 6. pants – apstrādes likumīgums – noteic, ka datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm, jo īpaši, ja datu subjekts ir bērns.

Detektīvdarbības likuma 2. panta otrajā daļā ir noteikts detektīva sniedzamo pakalpojumu apjoms, arī vākt ziņas civillietās un krimināllietās, meklēt personas, noskaidrot faktus, vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju u. c.

Detektīvaģentūras darbība ir licencējama, t. i., pirms šādu darbību uzsākšanas komersantam ir nepieciešams saņemt atbilstošu licenci.

Detektīvs sava darba izpildes procesā ir tiesīgs veikt darbības, kas minētas likuma 10. panta pirmajā daļā:

1) veikt maskētu (slēptu) personas aptauju par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

2) ar personas piekrišanu veikt detalizētu personas aptauju un pieņemt no tās rakstveida paskaidrojumu par interesējošajiem faktiem un lietas vai notikuma apstākļiem;

[..];

5) veikt personu, lietu un to kustības atklātu vai maskētu (slēptu) novērošanu un izsekošanu.

Savukārt otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minēto detektīvdarbības pasākumu veikšanai ir atļauts izmantot videoierakstus, audioierakstus un fotouzņēmumus, kā arī citus tehniskos līdzekļus, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, kā arī apkārtējo vidi un konkrētajos apstākļos nav aizliegts ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt 11. pants noteic, ka, veicot detektīvdarbību, ir aizliegts radīt personām fizisku, morālu vai materiālu kaitējumu, apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, kā arī apkārtējo vidi, lietot vai draudēt lietot fiziskās ietekmēšanas līdzekļus, pamudināt personas uz noziedzīgu rīcību.

Detektīvsabiedrībai un detektīvam ir aizliegts apzināti maldināt klientus un izmantot iegūto informāciju pretēji valsts vai ar likumu aizsargātām klienta vai citu personu interesēm (likuma 12. panta 1. punkts).

Detektīvdarbības kontroli veic Valsts policija, kurai ir tiesības pieprasīt kontroles funkciju veikšanai nepieciešamos dokumentus un mutvārdu vai rakstveida informāciju (likuma 14. pants).