Saskaņā ar Komerclikuma 406. pantu no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Tādējādi, lai vērtētu noilguma iestāšanās piemērošanu, jāsaprot, kad ir izbeigts sadarbības līgums un kad izveidojies parāds. Jūs norādāt, ka “Julianus Inkasso” ir pārņēmuši parādsaistību atgūšanu 2016. gada 14. novembrī, taču, lai izsecinātu, vai šī parādu pārņemšana ir notikusi tiesiski, Jums jākonstatē parāda rašanās datums (diena, kad iestājās saistību izpildes termiņš) un jāpieskaita secīgi 3 gadi. Bez šaubām, ir jāņem vērā arī noilguma pārtraukšanas aspekti, t. i., vai kreditors nav pārtraucis noilguma termiņa tecējumu ar atgādinājuma vēstulēm vai citā pierādāmā veidā.

Kā Jūs to norādāt jautājumā, minētajā periodā (t. i., līdz 2019. gada 16. novembrim) neesat saņēmusi nevienu atgādinājumu un informāciju par parāda esību un atmaksas pieprasījumu, tādēļ pirmšķietami ir secināms, ka prasītājs “Tele 2” un “AF portfelis”, un līdz ar to arī “Julianus Inkasso” ir zaudējis prasījuma tiesības noilguma dēļ (no 06.05.2010. līdz 16.11.2019.).

Ņemot vērā minēto, iesakām Jums izmantot parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta 1. daļā noteiktās tiesības – neatzīt prasītāja prasījumus un lūgt pamatot tos, arī attiecībā uz noilgumu.

Runājot par korespondences nosūtīšanas adresi, paskaidrojam, ka tā ir realizējama likuma 11. panta noteiktajā kārtībā, t. i.:

(1) Ja likumā nav noteikts citādi, ar parādnieku sazinās, izmantojot tos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka noslēgtajā tiesiskajā darījumā.

(2) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, vai ja to ir lūdzis pats parādnieks, kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs izmantot kontaktinformāciju, kas tam ir kļuvusi zināma vai iepriekšējās sadarbības laikā izmantota saziņai ar parādnieku.

(3) Ja parādnieks nav sasniedzams, izmantojot šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētos saziņas līdzekļus un kontaktinformāciju, saziņu ar parādnieku īsteno rakstveidā, nosūtot nepieciešamo informāciju uz parādnieka deklarētās dzīvesvietas adresi.

Ņemot vērā, ka fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir pieejama valsts informācijas sistēmā  – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētajā iedzīvotāju reģistrā –, kreditora un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumi ir pārliecināties par korespondences nosūtīšanas adreses atbilstību likuma 11. panta 3. daļas prasībām.

Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Datu valsts inspekcija (atbilstoši kompetencei) likuma 4. panta 1. daļas izpratnē, t. i., ja Jūs saskatāt savu tiesību aizskārumu parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbībā, Jums ir tiesības vērsties ar motivētu iesniegumu (pretenziju) Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.