E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18551
Lasīšanai: 11 minūtes
1
1

Maksātnespējas process neatbrīvo fizisko personu no uzturlīdzekļu maksājumiem

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
15. novembrī, 2019
Ingmārs

Par fiziskas personas maksātnespējas procesu. Vai saistību dzēšanas plānu var iesniegt un sākt pildīt tikai pēc bankrota procedūras pabeigšanas, respektīvi, pēc 6 mēnešiem, kas ir likumā noteiktais maksimālais termiņš? Ja tā, tad kas šo 6 mēnešu laikā notiek ar maksātnespējīgās personas ienākumiem, pret kuriem vēl pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas tika vērsta tiesu izpildītāja piedziņa uzturlīdzekļu parāda lietā, atstājot ienākumos tikai 50% no minimālās algas (215 EUR apmērā)?

A
atbild:
12. decembrī, 2019

Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Šā panta otrā daļa noteic, ka fiziskās personas maksātnespējas process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

No minētā var secināt, ka labticīgam parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tiek dota iespēja tikt atbrīvotam no nenokārtotajām saistībām.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 128. panta trešo daļu fiziskās personas maksātnespējas process sastāv no divām secīgām procedūrām:

  • bankrota procedūras;
  • saistību dzēšanas procedūras.

Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta, un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot Civilprocesa likuma 1. pielikumā noteikto mantu un 596. pantā minētās summas (Maksātnespējas likuma 128. panta ceturtā daļa).

Savukārt saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādniekam ir pienākums kreditoru prasījumu segšanai mēnesī novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet jebkurā gadījumā novirzāmo ienākumu apmērs nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas (Maksātnespējas likuma 128. panta piektā daļa).

Tādējādi pēc bankrota procedūras pabeigšanas parādniekam jānodrošina, lai kreditoru prasījumu apmierināšanai ik mēnesi tiek novirzīta vismaz viena trešdaļa no valstī noteiktās minimālās algas, t. i., vismaz 143,33 eiro.

Maksātnespējas likuma 152. panta pirmā daļa noteic, ka saistību dzēšanas procedūras subjekts var būt parādnieks, kuram ir pabeigta bankrota procedūra. Tādējādi saistību dzēšanas procedūru var uzsākt tikai pēc bankrota procedūras pabeigšanas.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļās 1. punktam pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 8. punktā noteikts, ka tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

Šā panta ceturtā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 8. punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148. pantu. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa 560. panta piekto daļu šā panta pirmās daļas 8. punkta noteikumi neattiecas uz izpildu lietām par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Tiesu izpildītājs izpildes lietvedību arī aptur, ja izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde saistīta ar nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) norāda, ka atbilstoši grāmatai “Civilprocesa likuma komentāri: III daļa” (Civilprocesa likuma 560. panta komentārs) tiesu praksē vairākkārt atzīts, ka paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu ir šajā procesā ieceltā administratora pienākums. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju, ka parādnieks paziņo zvērinātam tiesu izpildītājam par fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, ņemot vērā, ka maksātnespējas pasludināšana tieši skar parādnieka intereses.

MKD vērš uzmanību: ja uzturlīdzekļu maksātājam (parādniekam) ir izveidojies parāds, tad maksātnespējas procesa ietvaros uzturlīdzekļu saņēmējs tiek skaitīts kā kreditors, kam parādnieka maksātnespējas pasludināšanas gadījumā ir jāiesniedz prasījums, lai pretendētu uz līdzekļiem, kas maksātnespējas procesā iegūti no parādnieka gūtajiem ienākumiem un mantas pārdošanas (Čevers, M. Uzturlīdzekļu saņēmējs kā kreditors fiziskās personas maksātnespējas procesā. Jurista Vārds, 12.08.2014., Nr. 31 (833)).

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. pantam kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami maksātnespējas administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns (Maksātnespējas likuma 73. panta otrā daļa).

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka fiziskās persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, kas attiecināms arī uz šā likuma 73. panta pirmās un otrās daļas tvērumu fiziskās personas maksātnespējas procesā, un šādas saistības, kas zināmas parādniekam, nevar tikt dzēstas kā nepieteiktas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 15. marta spriedums lietā Nr. C35074713, SPC-5/2018).

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 147. panta pirmo daļu pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes administrators 15 dienu laikā sastāda un nosūta visiem kreditoriem galīgo bankrota procedūras izmaksu sarakstu, nosakot kreditoru prasījumu segšanas kārtību, kā arī pārskatu par saņemtajiem un izlietotajiem naudas līdzekļiem. Savukārt šā panta otrā daļa noteic, ka no parādnieka mantas vispirms tiek pilnībā segti uzturlīdzekļu maksājumi, to skaitā maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kā arī fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.

No minētā izriet, ka bankrota procedūras laikā no parādnieka mantas vispirms pilnībā tiek segti uzturlīdzekļu maksājumi, arī maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam.

Papildus Maksātnespējas likuma 172. panta pirmajā daļā noteikts, ka izmaksas, kas parādniekam rodas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tiek iedalītas fiziskās personas maksātnespējas procesa tiešajās un netiešajās izmaksās. Šā panta piektā daļa nosaka, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai (Maksātnespējas likuma 161. panta 2. punkts). Savukārt šā panta ceturtās daļas 3. punktā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa netiešās izmaksas ir parādnieka uzturēšanas izmaksas pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, tostarp kārtējie uzturlīdzekļu maksājumi.

Tas nozīmē, ka Maksātnespējas likums īpaši paredz, ka maksātnespējas process neatbrīvo fizisko personu no kārtējo uzturlīdzekļu maksājumiem.

Savukārt Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtās daļas 1. punkts nepieļauj prasījumu par uzturlīdzekļu samaksu dzēšanu saistību dzēšanas procedūras rezultātā. Tātad parādniekam ir jāturpina maksāt ikmēneša uzturlīdzekļi, kā arī maksātnespējas procesa sekmīga izbeigšana neatbrīvo fizisko personu no uzturlīdzekļu maksāšanas arī pēc saistību dzēšanas.

No minētajām tiesību normām kopumā secināms, ka pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram (vai parādniekam) ir nekavējoties jāpaziņo zvērinātam tiesu izpildītājam par izpildu lietvedības apturēšanu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 134. panta otrās daļas 1. punktu. Kreditoram (uzturlīdzekļu saņēmējam) ir tiesības iesniegt kreditora prasījumu, ievērojot Maksātnespējas likuma 73. pantā noteikto. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 147. panta otro daļu bankrota procedūras laikā no parādnieka mantas vispirms pilnībā tiek segti uzturlīdzekļu maksājumi, arī maksājumi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, kuri ir pieteikti kā kreditoru prasījumi.

Tas, ka fiziskās persona maksātnespējas procesā ne pie kādiem apstākļiem nevar atbrīvoties no saistībām, kuru pamatā ir uzturlīdzekļu maksāšanas pienākums, ir attiecināms arī uz šā likuma 73. panta pirmās un otrās daļas tvērumu fiziskās personas maksātnespējas procesā, un šādas saistības, kas zināmas parādniekam, nevar tikt dzēstas kā nepieteiktas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 15. marta spriedums lietā Nr. C35074713, SPC-5/2018.).

Ja parādniekam trūkst mantas (bankrota procedūras laikā), lai pilnībā segtu uzturlīdzekļu maksājumus, tad parādnieks tos sedz saistību dzēšanas procedūras laikā kā kreditora prasījumu. Papildus parādnieks fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā no saviem līdzekļiem, ko viņš ir tiesīgs paturēt sev uzturēšanas izmaksu segšanai, sedz kārtējos uzturlīdzekļu maksājumus, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 172. panta ceturto daļu, t. i., tos, kuri ir radušies pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas. Pēc sekmīgas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu netiek dzēsti, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtās daļas 1. punktu.

MKD vērš uzmanību, ka oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva, un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 78 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas