Darba likuma 103. panta trešā daļa patiešām paredz tiesības darbiniekam atsaukt darba devēja uzteikumu. Tomēr interpretācija šai normai nav tāda, kādu Jūs aprakstāt.

Ja darba devējs, pamatojoties uz kādu no Darba likuma 101. pantā norādītajiem iemesliem, ir uzteicis darbiniekam darbu, tad tas nav uzskatāms par darbinieka iebildumu uzteikumu atsaukt.

Kā norādīts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumā lietā Nr: SKC-0996-09 sniegtajām atziņām, 103. panta trešajā daļā noteiktais aizsargā darbinieku pret nekonsekventu darba devēja rīcību. Tiesību normas mērķis ir radīt stabilitāti situācijās, kad darba attiecības tiek izbeigtas pēc darba devēja iniciatīvas. Proti, darbiniekam ir tiesības paļauties uz uzteikuma saistošo spēku (saņemot uzteikumu, meklēt un vienoties par turpmākām citām darba tiesiskajām attiecībām), liedzot iespēju darba devējam uzteikumu atsaukt vienpusēji. Tādējādi darba devējam nav tiesību vienpusēji paziņot darbiniekam, ka viņš atsauc savu uzteikumu, bet, ja tādu priekšlikumu darba devējs tomēr izsaka, darbinieks ir tas, kurš uzteikuma atsaukumu pieņem vai noraida.

Likuma norma nedod tiesības darbiniekam prasīt atjaunošanu darbā, bet ļauj nepiekrist uzteikuma atsaukšanai.

Darba līgumā vai koplīgumā pastāv iespēja noteikt garāku uzteikuma termiņu, kā arī darba devēja tiesības noteiktā kārtībā atsaukt savu uzteikumu. Ja tas nav paredzēts, šīs tiesības nosaka darbinieks.

Vairāk par darba devēja uzteikumu lasiet skaidrojumā “Darba devēja uzteikums”.