Labdien! Nezinot visus lietas faktiskos apstākļus, ir grūti sniegt pilnvērtīgu atbildi. Uz valsts vecuma pensiju piedziņu var vērst.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 595. panta otro daļu, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Attiecībā uz valsts pensijām par šādu citu likumu uzskatāms likums “Par valsts pensijām”, kura 36. panta otrā daļa noteic, ka kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no pensijas. Tādējādi, vēršot piedziņu uz parādniekam izmaksājamu valsts pensiju, ieturējumus atļauts veikt tādā apmērā, lai parādniekam tiktu saglabāta pensija Civilprocesa likuma 594. panta pirmās daļas punktos norādītajā apmērā (summa pilnas vai puses no minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā). Turklāt, veicot ieturējumus no valsts pensijas, ieturējumu apmērs nedrīkst pārsniegt likuma “Par valsts pensijām” 36. panta otrajā daļā norādītos 30%. Ņemot vērā minēto, ja piedziņa uz pensiju tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, ieturējumu no pensijas var veikt 30% apmērā, atstājot parādniekam naudas līdzekļus ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Uz jautājumu par apstākli, ka piedzinējs (juridiska persona) vairs neeksistē, arī ir grūti atbildēt, nezinot pilnīgu informāciju. Iespējams, prasījums ir bijis cedēts par labu trešajai personai. Tāpat šādā gadījumā var būt situācija, ka tiesu izpildītājs piedzen nevis parādu, bet gan sprieduma izpildes izdevumus. Iesakām šos jautājumus noskaidrot, sazinoties ar tiesu izpildītāju.