Situācijas apraksts liecina, ka tiesas spriedums, kas noteic bērnu tēva pienākumu maksāt ikmēneša uzturlīdzekļus trīs bērnu uzturam, arvien ir spēkā un līdz ar to ir obligāti izpildāms, pretējā gadījumā veidojas uzturlīdzekļu parāds. Kamēr spriedums nav pārsūdzēts un zaudējis spēku, noteiktā uzturlīdzekļu maksāšanas kārtība ir jāturpina precīzi ievērot. Tas nozīmē, ka vienai no pusēm būtu nekavējoties jāsniedz prasības pieteikums tiesā par uzturlīdzekļu maksāšanas kārtības maiņu.

Civilprocesa likuma 203. panta ceturtā daļa paredz – ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

Jāuzsver, ka Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vienlīdzīgas abu vecāku – mātes un tēva – tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi. Ja vecāki dzīvo šķirti, Civillikuma 178. panta otrā daļa paredz, ka vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Vienlaikus Civillikuma 179. pantā ir noteikts abu vecāku pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt katru savu bērnu. Arī šis pienākums nebeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Lai kāds no vecākiem nevarētu pateikt, ka līdzekļu viņam nav un tāpēc uzturlīdzekļus nemaksās, Civillikuma 179. panta piektajā daļā ir noteikts katra vecāka pienākums nodrošināt katram savam bērnam uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā neatkarīgi no bērnu skaita, spējas uzturēt bērnu un mantas stāvokļa.

Normatīvajos aktos nav precizēts, kā rīkoties, ja divi no trim bērniem dzīvo pie mātes, bet viens – pie tēva. Tomēr tas nemaina lietas būtību – šajā situācijā katram vecākam ir pienākums gādāt par trim bērniem neatkarīgi no tā, pie kura vecāka tie dzīvo. 

Piemēram, bērnu tēvam būtu jālūdz tiesu pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu vecākā bērna uzturam, prasību pamatojot ar faktu, ka bērns vairs neatrodas bērna mātes aprūpē. Vienlaikus šādas prasības ietvaros bērna tēvs var arī lūgt tiesu noteikt mātes pienākumu maksāt uzturlīdzekļus vecākā bērna uzturam.

Praksē ir gadījumi, kad šādās situācijās pienākums maksāt uzturlīdzekļus ir noteikts abiem vecākiem un gan tēvs, gan māte apmainās ar ikmēneša naudas pārskaitījumiem to bērnu uzturam, kas dzīvo pie otra vecāka. Lai izvairītos no šādas situācijas un rastu abām pusēm un bērnu labklājībai labāko risinājumu, aicinām konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas specializējies ģimenes tiesībās.