Parādu ārpustiesas atgūšanas procesu Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums.

Ņemot vērā apstākļus, ka Jūs neesat ievērojusi parāda atmaksas VEIDU UN termiņu (paātrinātā kārtībā) kreditoram (pašvaldības iestādei) nav pamata uzskatīt, ka parāds ir dzēsts pilnībā. T. i., kreditors, uzskatot, ka parāds dzēšams vispārējā kārtībā, ir saņēmis daļēju parāda atmaksu, ieskaita to un konstatē nesamaksāto parāda daļu (kā Jūs norādījāt, aptuveni 2.00 eiro).

Tādējādi, ja parāds nav samaksāts (pilnībā) noteiktajā termiņā, kreditoram ir tiesības nodot to iekasēšanai parādu piedziņas pakalpojuma sniedzējam (uz līguma vai cita tiesiska akta pamata).

Attiecīgi parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs realizē saskarsmi ar parādnieku kārtībā, kas noteikta likuma 11. pantā.

Parāda atgūšanas izdevumu atlīdzināšanas pienākumu un apmēru reglamentē Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”.

Minēto noteikumu 2. pants noteic, ka:

2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā tiek prasīti ne vairāk kā septiņi eiro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā tiek prasīti ne vairāk kā 10 eiro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

“Vai ir tiesiski šādos apstākļos lietu nodot parādu piedziņai?” Kreditoram ir tiesības nodot parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējam, ja parāds pilnīgi vai daļēji nav samaksāts noteiktajā termiņā.

“Vai paradu piedziņas kompānijai ir tiesības uzlikt man par pienākumu maksāt 3 reizes vairāk par to, ka viņi vēlas piedzīt no manis atlikušo summas daļu, kas ir daudz mazāka par to, ko es jau samaksāju?” Parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs iekasē maksu par atgādinājuma nosūtīšanu un parāda esību saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 noteikto limitu, t. i., ne vairāk kā 7 eiro, kas attiecīgi arī ir tiesiski.

“Vai parādu piedziņas kompānija ir tiesīga turpināt parāda piedziņas procesu lietas izskatīšanas laikā (mans iesniegums ir nosūtīts izskatīšanai pašvaldības uzņēmumā)?” Parāda ārpustiesas atgūšanas process tiek apturēts tikai tad, ja Jūs apstrīdat paša parāda esības faktu (t. i., to neatzīstat). Saskaņā ar likuma 7. panta 3. daļu parādnieka iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus, u. c.), kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.

“Cik lielu summu parādu piedzinēji var pieprasīt attiecībā pret pamatsummu un apstākļiem?” Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iekasējamo summu limiti ir noteikti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. panta 2.1. un 2.2. punktā.