Šajā jautājumā ir jāizšķir divas būtiskas lietas:

• bērnu tiesību aizsardzība;
• personas datu apstrāde (apspriešana vecāku starpā sociālajā tīklā “Whatsapp”).

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 2. panta 1. daļu šā likuma uzdevums ir noteikt bērna tiesības, brīvības un to aizsardzību, ņemot vērā, ka bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība. Līdz ar to izglītības iestādei, kurā bērns atrodas, ir pienākums nodrošināt citu bērnu aizsardzību un nepieļaut fizisko un emocionālo vardarbību pret bērniem.

Izglītības iestādei, kurai tika adresēts minētais iesniegums, bija pienākums sniegt iesniedzējiem atbildi pēc būtības. Šai izglītības iestādei nebija tiesību vērtēt, vai vecāki drīkstēja apspriest notikumus tajā vai citā sociālajā tīklā.

Mobilās lietotnes “Wahatsapp” izstrādātājs un uzturētājs ir reģistrēts ASV Kaliforinjas štatā, t. i., Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 izpratnē tā ir trešā valsts.

Lai izvērtētu, vai šajā situācijā pieļauts datu apstrādes pārkāpums (datu nodošana trešajām valstīm bez tiesiska pamata), ir jāsaprot, vai attiecīgajā sarakstē (apspriedē) tika nodoti (apspriesti) personas dati.

Saskaņā ar regulas 4. panta 1. punktu “personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”), identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši, atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.

Ir jāvērtē, vai minētajā situācijā pie vecākiem (kas bija iesaistīti apspriedē – datu apstrādes kopīgiem pārziņiem) ir vērsusies persona (kuras tiesības ir aizskartas) ar jebkādiem prasījumiem (arī ar prasību dzēst datus no “Whatsapp” lietotnes vēsturiskajiem ierakstiem u. c.).

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas, kas ir uzraudzības iestāde fizisko personu datu aizsardzības jomā, atziņām aizskartajai personai (kuras dati tika prettiesiski apstrādāti) sākotnēji ir jāvēršas pie datu apstrādes pārziņiem (vecākiem) ar prasību pārtraukt datu apstrādi un tikai gadījumā, ja šādas prasības netiek pildītas, ar motivētu sūdzību jāvēršas uzraudzības iestādē.

Vērtējot minētās situācijas krimināltiesisko dabu, t. i., vai minētajās darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, paskaidrojam, ka saskaņā ar Krimināllikuma 145. pantu:

(1) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, ja tās izdarījis personas datu apstrādes pārzinis vai operators atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(3) Par personas datu apstrādes pārziņa vai operatora vai datu subjekta ietekmēšanu, pielietojot vardarbību vai draudus vai ļaunprātīgi izmantojot uzticību, vai ar viltu nolūkā veikt nelikumīgas darbības ar fiziskās personas datiem, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Paskaidrojam, ka kriminālatbildība iestājas tikai 145. panta 1., 2. un 3. daļā minēto īpašo apstākļu gadījumā.

Būtisks kaitējums saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23. pantu ir saprotams:

Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma dēļ iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;

2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

Ņemot vērā minētās normas un situācijas apraksta tvērumu, pirmšķietami secināms, ka datu nodošana (apspriešana “Whatsapp” lietotnē) nevar radīt Krimināllikuma 145. pantā noteiktās sekas, kā arī nav datu par to, ka minētie dati (apspriedes saturs) tika nodoti trešajām personām (izpausts) bez tiesiska pamata.