Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 2. panta 2. daļas noteikumiem “dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības”, dzīvesvietas deklarācija faktiski ir personas paziņojums, kurā adresē valsts vai pašvaldība var šo personu sasniegt. Savukārt Civillikuma 1036. pants noteic, ka “īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem”. Tātad, ja vien jums vai māsai par labu nav pielīgti un nostiprināti kādi īpašuma aprobežojumi, kas neļautu īpašniecei bez saskaņojuma ar jums pārdot savu īpašumu, īpašniece var bez saskaņošanas ar jums brīvi īpašumu atsavināt.