2011. gada 19. janvārī spēkā stājās Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – līgums), kurā KF pilsoņiem ir paredzēta iespēja izvēlēties pieprasīt pensiju saskaņā ar līguma nosacījumiem vai arī atbilstoši KF nacionālajiem tiesību aktiem, t. i., pieprasīt KF pensiju pēc pilsonības principa. Izdarītā izvēle attiecībā uz KF pensiju pēc pilsonības ir galīga un nav pārskatāma.

Atkarībā no izdarītās izvēles tiesības uz Latvijas un KF pensiju tiek noteiktas atšķirīgi un atšķirīgs ir arī pensijas piešķiršanai vērā ņemtais apdrošināšanas stāžs. Personai ir iespēja izvērtēt abas atšķirīgās iespējas pensijas pieprasīšanai un izvēlēties sev izdevīgāko variantu.

Ja KF pilsonis, dzīvojot Latvijā un sasniedzot Latvijā noteikto pensijas vecumu, izvēlas pieprasīt pensiju saskaņā ar līguma nosacījumiem, tad Latvijas pensija tiek piešķirta par darba un tam pielīdzinātajiem periodiem gan Latvijā, gan Krievijā līdz 1990. gada 31. decembrim un par apdrošināšanas periodiem Latvijā pēc 1991. gada 1. janvāra. Savukārt KF pensija tiek noteikta tikai par apdrošināšanas periodiem KF pēc 1991. gada 1. janvāra, ja tādi ir uzkrāti. 

Savukārt, ja KF pilsonis izmantojis līgumā paredzēto iespēju pieprasīt pensiju pēc pilsonības principa, papildus KF pensijai tiesības uz Latvijas vecuma pensiju var rasties tikai tad, ja KF pilsonis dzīvo Latvijā, ir sasniedzis Latvijā noteikto pensijas vecumu un ja pēc 2002. gada 1. janvāra viņam ir uzkrāts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs Latvijā, t. i., šobrīd vismaz 15 gadi. Latvijas pensijas apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā personas uzkrāto un aktualizēto pensijas kapitālu pēc 2002. gada 1. janvāra līdz vecuma pensijas piešķiršanas mēnesim. Pensijas sākuma kapitāls šajā gadījumā netiek rēķināts, jo pensija netiek piešķirta par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.