Labdien! Vai darba devējs ir tiesīgs man nemaksāt virsstundas, respektīvi, pēc līguma ir summētais darba laiks, virsstundu pārskata periods ir 2 mēneši. Šoreiz jautāju par jūliju un augustu, kad bija jānostrādā 360 h. Man tika izsniegta darba nespējas lapa, kuras laikā pēc grafika bija jānostrādā 84 h. Atņemot šīs darba nespējas lapas stundas, man reāli būtu jāstrādā 276 h, bet nostrādāju 300 h. Vai šajā gadījumā virsstundas drīkst rēķināt kā normālā darba laika darbiniekam (8 h x darba dienu skaits) slimības lapas A laikā?
Darba likuma 130. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka darba laiks likuma izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā.
Darba likuma 131. panta pirmā daļa noteic, ka darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Dienas darba laiks Darba likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.
No minētajām tiesību normām izriet, ka normālais darba laiks ir 8 stundas diennakts periodā vai 40 stundas nedēļā un, ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, tiek noteikta summētā darba laika organizācija, lai darba devēja noteiktajā pārskata periodā darbiniekam netiek pārsniegts noteiktais normālais darba laiks, konkrētajā gadījumā darba devējs ir noteicis 2 mēnešu pārskata periodu.
Darba likuma 136. panta pirmā daļa noteic, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika, savukārt Darba likuma 140. panta piektā daļa noteic, ka darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
Ja darbiniekam noteiktajā pārskata periodā ir attaisnota prombūtne – Jūsu gadījumā darbnespēja –, tad no pārskata perioda normālā darba laika stundu skaita jāatskaita attaisnotās prombūtnes laiks, aprēķinot normālā darba laika stundu skaitu, kuru darbiniekam pārskata periodā bija jānostrādā.
Līdz ar to uz attaisnotās prombūtnes laiku – darbnespējas laiku – dienas ietvaros piemērojamas 8 stundas, nevis stundas pēc plānotā darba grafika.
Tādā veidā tiek nodrošināta vienlīdzīga virsstundu noteikšana un apmaksa darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai darbiniekam ir nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju vai maiņu darbu vai piecu vai sešu dienu darba nedēļa.
Šāda atziņa izriet no 2003. gada 4. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 16. panta b) apakšpunktu, kurā noteikts, ka nedēļas vidējā darba laika aprēķinā neietver četru nedēļu obligāto apmaksāto atvaļinājumu un slimības laiku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!