Atbilde uz minēto jautājumu meklējama pušu starpā noslēgtajā nomas līgumā, proti, ja puses līgumā ir paredzējušas (pielīgušas), ka korespondence ir nosūtāma uz adresi, kas norādīta līgumā, tad būs uzskatāms, ka puse ir informēta par parāda esību un saņēmusi brīdinājumu. Bez šaubām, civiltiesiskā strīdā ir sacīkstes princips un katras puses pienākums ir pierādīt tos apgalvojumus, uz kuriem tā atsaucas (pierādīt nosūtīšanas faktu).

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pants noteic, ka ikvienai personai ir jābūt sasniedzamai tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Savukārt civiltiesiskās attiecībās puses var noteikt arī citus saziņas veidus un informācijas apmaiņas kanālus.

Savukārt, ja līgumā nav paskaidrota korespondences apmaiņas kārtība, tad brīdinājums atbildētājam (parādniekam/nomniekam) nosūtāms uz tā deklarētās dzīvesvietas adresi, kurā viņam ir pienākums būt sasniedzamam. Tādējādi neatkarīgi no tā, vai nomnieks šādu korespondenci saņem vai ne, Jūs savu pienākumu brīdināt atbildētāju būsiet izpildījis.