Cilvēkam ar invaliditāti asistenta pakalpojums pašvaldībā ir paredzēts līdz 40 stundām nedēļā. Asistenta pakalpojumu kārto pašvaldība, bet to finansē valsts neatkarīgi no līguma veida.

Asistenta pakalpojuma nodrošināšana nenozīmē, ka tiek maksāta nauda par klātbūtni mājās 24 stundas diennaktī. Cilvēkiem ar invaliditāti tiek maksāta pensija; ja ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, maksā attiecīgo pabalstu; valsts paredzējusi arī dažādus maksājumu atvieglojumus.

Asistenta pakalpojums pašvaldībā ir atbalsts ārpus mājokļa personai ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti, lai mazinātu invaliditātes sekas, palīdzot personai nokļūt uz:

• darbu, saimnieciskās darbības veikšanas vietu (saimnieciskajā darbībā radīto produktu realizācijas vietu) un atpakaļ;

• izglītības iestādi, kvalifikācijas celšanas un profesionālās pilnveides vietu un atpakaļ;

• augstākās izglītības iestādi, palīdzot apgūt izglītības programmu un nogādājot atpakaļ;

• dienas aprūpes centru, dienas centru, sociālās rehabilitācijas institūciju un pēc pakalpojuma saņemšanas nogādājot atpakaļ;

• dažādiem sociāliem un sabiedriskiem pasākumiem un atpakaļ, bērniem nodrošinot iespēju iesaistīties pasākumā;

• ārstniecības iestādēm un dažādām institūcijām un pēc pakalpojumu saņemšanas nogādājot atpakaļ;

• iepirkšanās vietām, teātri, koncertu, sporta spēli vai citu brīvā laika pavadīšanas vietu un pēc pasākuma nogādājot atpakaļ.

Labklājības ministrijas (LM) informācijā par līgumiem asistentiem norādīts, ka pašvaldības sociālais dienests ar asistentu slēdz uzņēmuma līgumu:

• Ar cilvēku, kurš nav saimnieciskās darbības veicējs. Sociālais dienests reģistrē asistentu Valsts ieņēmumu dienestā, tāpat ka darba ņēmēju. Sociālajam dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu, tāpat kā gadījumā, kad ir noslēgts darba līgums. Proti, no asistenta atalgojumam paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem sociālais dienests veic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no algota darba ienākumiem (t. sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi cilvēkam, kas pilda asistenta pienākumu, pašam nodokļu maksājumi nav jākārto.

• Ar saimnieciskās darbības veicēju. Labklājības ministrija pašvaldības sociālajam dienestam samaksā asistenta atalgojumu, kurš ir noteikts ne mazāks kā kārtējam gadam valstī noteiktā minimālās stundas tarifa likme normālā darba laika ietvaros. Pašnodarbinātais pats ir atbildīgs gan par iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu.

Sociālajam dienestam nav tiesību pieprasīt, lai asistents obligāti izvēlētos pirmo vai otro līguma veidu, norāda LM.

Jāuzsver, ka uzņēmuma līguma gadījumā netiek piemērotas Darba likuma normas, jo tas nav darba līgums. Atsauce uz situācijas līdzību ar darba ņēmēju nozīmē tikai tādus pašus nodokļus un sociālo apdrošināšanu kā darba ņēmējam gadījumā, ja asistents nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs/pašnodarbinātais. Uzņēmuma līgums nevienā variantā neparedz asistentam Darba likuma garantijas, kādas paredz darba līgums, – ne ikgadējo atvaļinājumu, ne citas.  

Tātad asistentam pašam jāizdara izvēle, kuru no līguma veidiem slēgt un kuru līgumu viņš uzskata par izdevīgāku.

Ja vēlaties citu uzņēmuma līguma variantu nekā pašreizējais, jādodas uz sociālo dienestu un jāinformē par savu vēlmi. Lai nerastos pārpratumi, vienlaikus būtu ieteicams lūgt paskaidrot, kādi plusi un mīnusi sagaidāmi līguma nosacījumu maiņas dēļ.