Civillikumā noteikts, ka testators savam nāves gadījumam var brīvi noteikt par visu savu mantu – ar ierobežojumu, ka viņa neatņemamās daļas tiesīgajiem atstājamas viņu neatņemamās daļas. Neatņemamās daļas tiesīgie ir laulātais un lejupējie, bet, ja nav lejupējo, kas pārdzīvojuši mantojuma atstājēju, tad laulātais un tuvākās pakāpes augšupējie (laulātais un bērni, mazbērni vai laulātais un testatora vecāki, māsas, brāļi).

Ar šā gada 30. maiju stājas spēkā grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” saistībā ar privātā testamenta institūtu.

Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP), testatoriem atbilstoši Civillikuma regulējumam privāts testaments taisāms rakstiski, mantojuma atstājējam pašrocīgi visu testamentu uzrakstot un parakstot.

Lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka tas izteic pareizi viņa pēdējo gribu.

Līdz ar to – pašas vecmāmiņas ar roku rakstīts un parakstīts testaments būs korekts un derīgs, taču, lai noskaidrotu pārējo mantotāju tiesības un iespējas (testamenti pēc savas formas ir vai nu publiski, vai privāti; publiskos testamentus taisa pie notāra vai bāriņtiesā), būtu vēlams vērsties pie notāra pēc konsultācijas. Tas iespējams gan klātienē, gan attālināti.