E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18106
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1
1
1

Kopīpašuma daļas dāvināšana

J
jautā:
19. septembrī, 2019
Jānis

Labdien! Manai vecmammai pieder 5/6 no dzīvokļa, kurā viņa mitinās. 1/6 pieder viņas divām meitām, attiecīgi 1/12 katrai. Ar vienu meitu ir saspringtas attiecības. Vecmamma vēlas uzdāvināt man savu dzīvokļa daļu. Vai Civillikums atļauj tādu darījumu, un kādi šķēršļi var radīties dāvinātājam no kopīpašnieku puses? Vai jaunu īpašnieku var ierakstīt zemesgrāmatā bez dāvinājuma līguma?

A
atbild:
11. decembrī, 2019
Signe Krūzkopa
LV portāls

Atbilstoši Civillikuma 1067. pantam īpašuma tiesības, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts tikai tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesības.

Ja jūsu minētajā gadījumā ir kopīpašums, Civillikums noteic: katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Viņš drīkst ar to rīkoties, kā vēlas, bet atbilstīgi šīs lietas būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Tātad katram kopīpašniekam ir tiesības viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt (nodot citam īpašniekam, piemēram, pārdodot vai dāvinot) vai ieķīlāt.

Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks pārdod savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesības.

Pirmpirkuma tiesības nevar izmantot, ja lietu atsavina, nevis pārdodot, bet, piemēram, dāvinot. Tas nozīmē – ja vecmamma savu domājamo daļu vēlas dāvināt, pārējiem kopīpašniekiem pirmpirkuma tiesību nebūs. Taču, veicot īpašuma daļas dāvinājumu, jāatceras, ka dāvinājuma līgumu atsevišķos gadījumos var apstrīdēt neatraidāmie mantinieki, prasot izdot sev savas neatraidāmās daļas, kā arī kreditori.

Tiesiski nav iespējams tā vienkārši zemesgrāmatā “ierakstīt” otru īpašnieku. Zemesgrāmatu likums noteic, ka ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. pants) pamata; tāpat nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.

Līdz ar to par darījuma (dāvinājuma) detaļām un Jūsu situācijai specifiskajiem jautājumiem ieteicams vērsties pēc konsultācijas pie notāra.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU