Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Man bija ģimene – sieva un 3 bērni. Sieva iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu sakarā ar to, ka ir jaunās attiecībās un gaidībās. Viņa tiesā norādīja, lai mūsu 3 kopīgie bērni paliek manā aizgādībā. Tagad pagājuši vairāki gadi, man ir jauna ģimene un bērni, bet problēmas sagādā sieva, kura pa šiem gadiem vairākas reizes ir bijusi precējusies, šķīrusies un dzemdējusi jaunus bērnus. Sieva visus bērnus paņēma pie sevis, Uzturlīdzekļu garantijas fondā iesniedza prasību pret mani, turklāt liek maksāt uzturlīdzekļus arī par ceturto bērnu, kura dēļ viņa aizgāja pie cita. Bet tas automātiski it kā bija mans bērns. Vai sieva drīkstēja tā vienkārši paņemt bērnus pie sevis, lai gan viņa pameta mūs, kad bērni bija mazi? Šķirot laulību, sieva vēl norādīja, ka bērni paliek manā aizgādībā. Ko darīt ar ceturto bērnu, kurš nekad nav uzskatījis mani par tēvu? Šis bērns kādu laiku ir dzīvojis ar savu bioloģisko tēvu, kurš par viņu mantiski rūpējās pat tad, kad Kristīne no viņa aizgāja ar visu bērnu. Es esmu pieminēts tikai papīros. Lai gan tagad ceturtā bērna tēvs arī vairs nav ieinteresēts palīdzēt, jo pēkšņi neuzskata šo bērnu par savu un ir jaunās attiecībās. Vai tiešām neko nevaru izdarīt lietas labā? Te taču ir redzams, ka sievai svarīgi ir nevis bērni, bet gan nauda, jo viņa gaida jau sesto bērnu. Paldies! Ar nepacietību gaidu ziņu, jo šis cilvēks grauj ne tik mani, bet arī manu ģimeni.
Lai atbildētu uz jautājuma pirmo daļu, būtu precīzi jāzina, kāda veida vienošanās noslēgta starp vecākiem, ko paredz tiesas spriedums. Šķirot laulību, vecāki parasti tiesai norāda, ka ir panākuši vienošanos par to, ka bērni dzīvos pie viena no viņiem. Šāda norāde apliecina, ka vecākiem nav strīda par šo jautājumu, taču tai nav likuma spēka. Mainoties situācijai, tas nav šķērslis no jauna vienoties, ka bērni turpmāk dzīvos pie otra vecāka. Taču, ja vecākiem rodas strīds par bērnu dzīvesvietu, tas jāizšķir tiesā, vienam no vecākiem ceļot prasību par bērna dzīvesvietas noteikšanu. Plašāks skaidrojums, ko ņem vērā tiesa, pieejams e-konsultācijā “Strīds par bērna dzīvesvietu jārisina tiesā”.
Atbildot uz jautājuma otro daļu, uzreiz jāuzsver, ka ierakstam par bērna tēvu dzimšanas apliecībā ir tiesiska nozīme. Kamēr persona juridiski ir bērna tēvs, uz viņu gulstas visi no Civillikuma izrietošie pienākumi attiecībā uz konkrēto bērnu, arī pienākums maksāt uzturlīdzekļus, un šī “netaisnība” pati no sevis neizzudīs.
Ja paternitāte ir noteikta pēc paternitātes pieņēmuma (bērns piedzimis, mātei esot laulībā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības šķiršanas), vienīgā iespēja anulēt šādu ierakstu dzimšanas reģistrā ir tiesas lēmums. To paredz Civillikuma 148. pants, kurā teikts: “Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesā. Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana ir samērojama ar bērna tiesībām uz identitāti un stabilu ģimenes vidi.”
Turklāt, lai apstrīdētu paternitātes pieņēmumu, nedrīkst vilcināties. Civillikuma 149. pants paredz, ka paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tātad, ceļot prasības pieteikumu tiesā, ir jāpierāda ne tikai tas, ka bērns nav cēlies no dzimšanas apliecībā ierakstītās personas, bet arī tas, ka nav pagājis likumdevēja noteiktais termiņš – divi gadi.
Plašāk par to, ko paredz likums un kāda ir tiesu prakse, izklāstīts LV portāla skaidrojumā “Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana – svarīgs divu gadu termiņš”.
Situācijas apraksts liecina, ka problēma ir gana sarežģīta, tāpēc aicinām konsultēties ar ģimenes tiesībās praktizējošu zvērinātu advokātu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
