GĪKS darbības tiesisko regulējumu Latvijā reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums. Likuma 10. panta 1. daļā noteikts, ka kooperatīvās sabiedrības dibināšanas dokumenti ir dibināšanas līgums un statūti. Likuma 12. pantā noteikts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai sabiedrības statūtos. Kooperatīvās sabiedrības darbības organizēšanā lēmumi tiek pieņemti biedru kopsapulcē. Sabiedrības biedri saskaņā ar likuma 14. panta 1. daļu ir personas, kas ierakstītas biedru reģistrā. Savukārt šī paša panta 3. daļa noteic, ka sabiedrības biedrs var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem.

Attiecīgi atbilde, vai kooperatīvās sabiedrības biedri drīkst būt tikai attiecīgie garāžu īpašnieki, ir meklējama sabiedrības statūtos, jo tieši statūti ir tas dokuments, kurš nosaka kritērijus sabiedrības biedram. Piemēram, statūtos var būt noteikts, ka sabiedrības biedrs var būt arī garāžas nomnieks, īrnieks u. c. personas.

Savukārt, ja sabiedrības statūti paredz, ka sabiedrības biedri var būt tikai attiecīgo garāžu īpašnieki, tad saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Biedru kopsapulce ir augstākā sabiedrības pārvaldes institūcija (likuma 30. pants). Likuma 31. pants nosaka tos jautājumus, kuru izlemšana ir tikai un vienīgi biedrības kopsapulces kompetencē.

Kopsapulcē katram sabiedrības biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss (likuma 37. panta 1. daļa).

Sākotnēji iesakām Jums iepazīties ar sabiedrības statūtiem (lai noskaidrotu biedram izvirzāmos kritērijus), pēc tam iepazīties ar biedru reģistru (lai konstatētu kopējo biedru skaitu (kvorums) un to, vai konkrētie biedri ir uzņemti sabiedrībā, ievērojot statūtos noteiktos kritērijus), tad iepazīties ar lēmuma pieņemšanas rezultātiem (balsojuma protokolu, kopsapulces protokolu vai citu dokumentu, kurā ir fiksēts balsojums).

Pēc minētā Jūs varēsiet izvērtēt, vai sabiedrības lēmumi ir pieņemti tiesiski.

Saskaņā ar likuma 41. panta 1. daļu, pamatojoties uz biedra, valdes vai padomes locekļa prasību, tiesa var atzīt biedru kopsapulces lēmumu par spēkā neesošu, ja šāds lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi kopsapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā. Tādējādi, ja Jūs saskatāt sabiedrības lēmuma pieņemšanā kādus pārkāpumus, Jums ir tiesības iesniegt prasību tiesā par šāda lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Prasību par biedru kopsapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad biedrs uzzināja vai kad tam vajadzēja uzzināt par kopsapulces lēmumu, bet ne ilgāk par gadu no biedru kopsapulces dienas.