Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs gan no apdrošinātās personas pierādītā apdrošināšanas stāža, gan no uzkrātā pensijas kapitāla laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas pieprasīšanas mēnesim, ko veido šīs personas kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, kā arī no personas vecuma pensijas piešķiršanas brīdī.

Valsts pensijas kapitālu veido iemaksas 20% no iemaksu objekta, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks.

Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks, valsts pensijas kapitālu veido iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta.

Vienkāršoti izklāstīt varētu tā: ja pensijas kapitāls mēnesī tiek papildināts ar kādu summu, piemēram, 86 eiro (20% no 430), tad jāsaprot, ka tā paredzēta pirmā līmeņa valsts pensijas izmaksai apmēram 20 gadus (valsts nosaka pensijas izmaksas provizorisko ilgumu). Tātad vienā mēnesī no minimālās algas apmēra iemaksām nākotnē saņemamo pensiju var papildināt ar aptuveni 0,36 eiro, ko izmaksās, piemēram, 20 vai vairāk gadu katru mēnesi (86 : 240 (20 x 12)).

Par 5% iemaksām pensiju apdrošināšanai. Pēc LV portāla aprēķina, ņemot vērā iemaksu likmi pensijai (24,50%), no šāda iemaksu objekta (11 245 eiro) pensijas kapitāls papildinās par apmēram 458 eiro, kas nozīmē, ka nākotnē ikmēneša pensija papildinātos par apmēram 1,90 eiro.

Jāpiebilst, ka tas ir ļoti vienkāršots piemērs, izmantojot tikai vienu rādītāju – pensijas kapitālam iemaksāto summu. Taču pensijas aprēķins ir sarežģītāks, ir svarīgi vairāki faktori, arī kopējā apdrošināšanas stāža ilgums. Saskaņā ar likumu pašreiz tiek noteikts arī pensijas sākumkapitāls periodam, kad iemaksas individuāli netika uzskaitītas (līdz 1996. gadam). Turklāt, ja stāžs ir vismaz 30 gadu, sākumkapitāla aprēķinam likums nosaka izdevīgākus nosacījumus nekā tad, ja stāžs ir mazāks par 30 gadiem.

Svarīgi arī apzināties, ka cienījamu pensiju cilvēki pelna visu mūžu, 30, 40 un pat vairāk gadus strādājot un maksājot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Protams, ja alga, no kuras darba ņēmējs un darba devējs maksā sociālās iemaksas (35,09%), ir liela, tad arī pensija ir daudz lielāka nekā minimālās algas saņēmējiem.

Aprēķinot vecuma pensiju, ņem vērā pensijas pieprasītāja:

• uzkrāto pensijas kapitālu laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas piešķiršanas mēnesim;
• vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada decembrim;
• apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim;
• laika posmu (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa (koeficients G).

Vecuma pensiju aprēķina pēc formulas:

P = K/G : 12

P – mēneša pensija;

K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas kontā un ir aktualizēts Ministru kabineta noteikumos Nr. 205 “Apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtība” noteiktajā kārtībā, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus.

Personām, kurām ir uzkrāts fondētais pensijas kapitāls, pēc apdrošinātās pesonas pieprasījuma pensijas kapitālam (K) pievieno arī fondētās pensijas kapitālu.

G – laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

Vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laika periodi (gados) “G” 2019. gadā. Ja vecums, aizejot pensijā, ir 60 gadu, tad G ir 20,40; ja vecums, aizejot pensijā, ir 63 gadi, G ir 18,30. Tātad, jo lielākā vecumā aiziet pensijā, jo mazāks ir koeficients G, ar kuru, piešķirot pensiju, dala uzkrāto pensijas kapitālu vidēji plānotajam (prognozētajam) pensijas izmaksas periodam.

Personām, kurām ir apdrošināšanas stāžs līdz 1996. gadam, noteikto pensijas sākuma kapitālu pievieno aprēķinātajam pensijas kapitālam.

E-pakalpojums “Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru” ir par provizorisko vecuma pensijas apmēru datumā, kurā ir plānots doties vecuma pensijā. Pensijas prognoze aprēķināta, izmantojot: 1) VSAA rīcībā esošo informāciju par katras personas darba un tam pielīdzinātajiem periodiem līdz 1996. gadam, ko persona pati iesniegusi VSAA; 2) informāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām no 1996. gada, nemot vērā tās iemaksas, par kurām VSAA saņemta informācija līdz aprēķina veikšanas brīdim. Prognozē netiek iekļauts 2. pensiju līmeņa pensijas kapitāls. Turpinot strādāt, iemaksas katru mēnesi papildināsies, turklāt pensijas kapitāls katru gadu tiks indeksēts atbilstoši darba algas izmaiņām valstī, līdz ar to prognozētās pensijas apmērs mainīsies. Dati e-pakalpojumam tiek atjaunoti vienu reizi nedēļā.

Informāciju par savu apdrošināšanas/darba stāžu (kura ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā) varat uzzināt, izmantojot portālā www.latvija.lv pieejamo e-pakalpojumu: “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”.

Par to, kāda ir Jums prognozējamā pensija, ja esat pieprasījusi to konkrētā datumā, būtu ieteicams konsultēties VSAA, jo pensijas kapitāla veidošanās ir individuāli dati, un ir būtiski, kad veiktas pašnodarbinātā iemaksas un kad tās ir reģistrētas.