Saskaņā ar Darba likuma 33.panta trešās daļas nosacījumiem „darba devējam ir pienākums iepazīstināt pretendentu ar uzņēmumā spēkā esošo darba koplīgumu un darba kārtības noteikumiem, ciktāl tas attiecas uz paredzētā darba veikšanu, kā arī sniegt citu informāciju, kam ir būtiska nozīme darba līguma noslēgšanā”.

Turklāt atbilstoši Darba likuma 34.panta pirmās daļas prasībām darba devējam, dibinot darba tiesiskās attiecības, ir aizliegums pārkāpt atšķirīgas attieksmes aizliegumu (piem., nepamatoti tiek norādīts vecuma ierobežojums). Pretējā gadījumā pretendentam jeb topošajam darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemts darba devēja atteikums nodibināt darba tiesiskās attiecības.

Vienlaikus jāatzīmē, ka saskaņā ar Darba likuma 34.panta otrās daļas nosacījumiem pretendentam jeb topošajam darbiniekam nav tiesības piespiedu kārtā dibināt darba tiesiskās attiecības, izņemot pie atšķirīgas attieksmes gadījuma. Savukārt par atšķirīgas attieksmes neesamību darba devējam ir jāpierāda tiesā atbilstoši Darba likuma 29.panta trešās daļas nosacījumiem.

Piemēram, darba devējam ir nepieciešams darbinieks (administrators/sekretārs/ biroja vadītājs) ar vieglā transportlīdzekļa vadītāja tiesībām, tāpēc arī darba devējs savā darba sludinājumā kā vienu no prasībām attiecībā pret pretendentiem (topošajiem darbiniekiem) var norādīt minēto tiesību nepieciešamību, kas vērtējams kā viens no priekšnosacījumiem darba līguma noslēgšanai. Taču pretendents jeb topošais darbinieks uzskata, ka šāda darba devēja darba sludinājumā iekļautā prasība ir nepamatota un vērtējama kā diskriminējoša, kā rezultātā pretendents var celt tiesā prasību par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu. Savukārt darba devējam tiesā būs pienākums pierādīt pretējo. Taču jāatzīmē, ka darba strīda zaudēšanas gadījumā pretendentam var rasties pienākums atlīdzināt darba devējam ar lietas vešanu saistītos izdevumus (piem., izdevumi par advokāta palīdzību).