Ja bērna tēvs atsakās atzīt paternitāti brīvprātīgi, tā jānosaka tiesā. Līdz ar to šādā situācijā ir jāsniedz prasība tiesā par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu bērna uzturam piedziņu.

Prasības ieteicams apvienot, lai bērna māte tiktu atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas. Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka prasītāji prasībās par paternitātes noteikšanu ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam.

Savukārt Civillikuma 157. panta otrā daļa paredz, ka tiesa, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Tāpēc prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs, piemēram, vēstules, īsziņas, fotogrāfijas. Vajadzības gadījumā ir iespējams pieaicināt lieciniekus.

Ja bērna izcelsmes noteikšanai ir nepieciešams veikt DNS testu, Civilprocesa likuma 249.¹ pants paredz, ka tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītājas (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.

Tiesu praksē ir gadījumi, kad pierādījumi ir tik pārliecinoši, ka tiesa apstiprina prasību arī tad, ja atbildētājs izvairījies ierasties uz tiesas sēdēm un DNS ekspertīzi.

Katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc būtu vēlams konsultēties ar zvērinātu advokātu, kurš, iepazīstoties ar lietas apstākļiem, sniegs konkrētāku padomu. Profesionāli sagatavots prasības pieteikums var izšķirt lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.