Atbilde uz līdzīgu jautājumu jau tika sniegta LV portāla 2019. gada 25. jūlija e-konsultācijā.

Minēto jomu reglamentē Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 125. pants, kas nosaka: ja pasažieris atsakās maksāt līgumsodu un šo noteikumu 123. punktā minētajā kārtībā nevar kontrolierim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku šā pasažiera personības noskaidrošanai vai izmantot šo noteikumu 126., 127. un 128. punktā minētās tiesības.

Savukārt Rīgas domes 2012. gada 28. februāra saistošie noteikumi Nr. 165 “Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu” 19. punktu nosaka: [..] ja kontrolierim rodas šaubas par abonementa biļetes turētāju, kontrolieris ir tiesīgs pieprasīt pasažierim uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Savukārt minēto noteikumu 20. pants nosaka: ja pasažieris sabiedriskajā transportlīdzeklī nevar uzrādīt derīgu vienreizējo braukšanas biļeti, vienreizējo dzīvnieka pārvadāšanas biļeti, abonementa biļeti, vienreizējo pārsēšanās biļeti vai citu braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pasažierim dod tiesības lietot sabiedrisko transportu bez maksas, viņš uzskatāms par pasažieri bez biļetes un saucams pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Soda uzlikšana neatbrīvo pasažieri no pienākuma samaksāt par braucienu.

Arī minēto noteikumu 26.¹ pants nosaka: pārvadātājs turpmākajās attiecībās ar pasažieri, it īpaši sabiedriskā transporta kontroles laikā, ir tiesīgs noteikt pasažiera identitāti pēc tam izsniegtas personalizētas abonementa biļetes ar identifikācijas funkciju, ja tā izsniegta, pirmreizēji pārbaudot pasažiera personu apliecinošu dokumentu, un personalizētā abonementa biļete satur šādus obligātos rekvizītus [..].

Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldības policijai ir tiesības veikt “bezbiļetnieka” pasažiera personas datu apstrādi (arī to nodošanu personām, kurām ir tiesības veikt šādu datu apstrādi), pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu. Savukārt Rīgas domes sabiedriskā transporta kontroles dienesta darbinieki ir tiesīgi veikt šādu datu apstrādi, lai izpildītu normatīvo aktu prasības attiecībā uz soda piemērošanu “bezbiļetniekam” (regulas 6. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktu izpratnē).

Bezbiļetniekam ir pienākums uzrādīt transporta kontrolierim personas apliecinošu dokumentu, un gadījumos, kad tas to izdarīt nespēj (vai nevēlas), kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbiniekus personas identitātes noskaidrošanai. Šādas tiesības un rīcība ir nostiprināta normatīvajā aktā, kas pēc būtības arī ir loģiski un pamatoti, jo tikai kompetento iestāžu darbiniekiem ir tiesības veikt personas identitātes noskaidrošanu.

Braukšana bez biļetes ir līgumisko attiecību pārkāpums, par ko sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Šādas tiesības arī ir nostiprinātas normatīvajos aktos.

Pašvaldības policijas darbinieki neiejaucas civiltiesisko attiecību risināšanā pušu starpā, tā nepiemēro sodus un neveic šo sodu iekasēšanas un kontroles funkciju. Kā minēts iepriekš, pašvaldības policija veic tai deleģēto tiesību realizēšanu – personas identitātes noskaidrošanu.

Jūsu viedoklis par tiesībām palikt “nesodītam” par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā ir maldīgs. Kā tas tika norādīts iepriekš, sabiedriskā transporta kontroles darbinieki ir tiesīgi iegūt (apstrādāt) “bezbiļetnieka” identitātes datus. Gadījumos, kad pārkāpējs atsakās sevi identificēt, sabiedriskā transporta kontroles darbinieki, pamatojoties uz arējiem normatīviem aktiem, veic personas identitātes noskaidrošanu ar pašvaldības policijas palīdzību, kas turpmāk neiejaucas civiltiesisko attiecību noregulējumā “bezbiļetnieka” un sabiedriska transporta pakalpojumu sniedzēja starpā.