Atstādināšana no darba saskaņā ar Darba likuma 58. pantu ir ar darba devēja rakstveida rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darbavietā un veikt darbu, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu.

Faktiski tas nozīmē, ka, iepazīstinot atstādināmo darbinieku ar izdoto rīkojumu, tajā ir jābūt noteiktam atstādināšanas termiņam, līdz kuram laikam darbinieks ir atstādināts.

Tas nozīmē, ka atstādināšanai neatkarīgi no tā, ka darbiniekam tās laikā ir iestājusies darba nepēja, ir jābūt ierobežotai laikā. Likums paredz, ka darbinieka atstādināšana var ilgt trīs mēnešus, tomēr konkrētajā situācijā ir jāvērtē darba devēja rīkojuma saturs.