Pienākums uzturēt savu bērnu attiecas uz abiem vecākiem. Proti, Civillikuma 179. pants noteic: “Vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.”

Jautājumā nav minēts, kas īsteno bērna ikdienas aizgādību. Piemēram, ja bērns dzīvo pie otra vecāka – tēva –, tad tēvs bērnu uztur, īstenojot ikdienas aizgādību un nodrošinot visu nepieciešamo, lai bērnam būtu pārtika, apģērbs, mājoklis, izglītība, veselības aprūpe un viss pārējais, kas nepieciešams garīgai un fiziskai attīstībai. Ja bērns nedzīvo ne pie viena no vecākiem, tad uzturlīdzekļus ir tiesīgs piedzīt aizbildnis, kura aprūpē ir nodots bērns. Aizbildnis var piedzīt uzturlīdzekļus no abiem bērna vecākiem.