Dzīvokļa īpašuma un kopīpašuma daļas tiesisko statusu un rīcību ar to nosaka Dzīvokļa īpašuma likums (kā speciālā tiesību norma) un Civillikums (kā vispārējā tiesību norma). Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 7. daļa nosaka: dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma un Civillikuma 1067. panta regulējumam īpašuma tiesība, kas ir uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās, tādējādi sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība, t. i., kā izriet no jautājuma – kopīpašums ir pagrabs zem pagalma un darbnīcas. Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā noteikts, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Citiem vārdiem sakot, ar šo kopīpašumu ir tiesīgi rīkoties visu dzīvokļu īpašnieki vai atsevišķi īpašnieki ar pārējo piekrišanu. Strīds par nepamatotu rīcību ar kopīpašumu izskatāms tiesā prasības kārtībā.