E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17428
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Nodokļi

Par pilota tiesībām un iespējamiem ierobežojumiem būt pašnodarbinātajam

J
jautā:
04. jūlijā, 2019
Mārcis Liepiņš

Labdien! Esmu gaisa kuģa (lidmašīnas) komercpilots un šobrīd kārtoju dokumentus, lai sniegtu pakalpojumus Igaunijas Republikā reģistrētā aviokompānijā. Kā vismaz 95% Eiropas Savienības aviokompāniju, arī igauņi grib slēgt ar mani pakalpojuma sniegšanas līgumu, līdz ar to neskaitīšos kā aviokompānijas darbinieks, bet sniegšu pakalpojumu: vadīšu gaisa kuģi uz līguma pamata kā pakalpojuma sniedzējs. Pēc telefoniskas konsultācijas un ieteikuma no VID puses, reģistrējos EDS kā pašnodarbinātis, bet VID pieņēma lēmumu atteikt reģistrāciju, pamatojoties uz likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 2. panta 1. daļas 6. punktu un 22.09.2015. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”. Pēc lēmuma saņemšanas sazvanījos ar VID lēmuma pieņēmēju, kas laipni man paskaidroja, ka diemžēl Latvijas Republikas likumdošana neatļauj gaisa kuģu pilotiem reģistrēties kā pašnodarbinātajiem un sniegt pakalpojumus citā ES valstī, neskatoties uz faktu, ka nodokļus maksātu Latvijas Republikā. Vienīgo veidu, kā saņemt pašnodarbinātā statusu un reģistrācijas numuru, VID darbiniece man ieteica reģistrēties un maksāt nodokļus citā valstī. Vai ir jebkādas citas iespējas reģistrēties Latvijas Republikā kā pašnodarbinātajam un maksāt nodokļus šeit? Man ir grūti noticēt, ka Latvijas Republika ir pret šādu aviācijas industrijā populāru standarta biznesa modeli un labprāt zaudētu nodokļus par labu jebkurai citai ES valstij. Diemžēl augstā nodokļu sloga dēļ SIA dibināšana nav iespējama. Vienkārši sakot, pēc nodokļiem nepaliek pāri līdzekļu, ar kuriem uzturēt mājokli, sevi un ģimeni. IK in IU arī nav iespējams, jo paredzamais apgrozījums nesasniedz nepieciešamo minimālo gada apgrozījumu. Esmu Latvijas patriots un vēlos maksāt nodokļus šeit, Latvijā, bet, ja var ticēt VID, šādas iespējas man nav. Jau iepriekš pateicos!

A
atbild:
12. jūlijā, 2019

Valsts ieņēmumu dienests (VID), iepazīstoties ar Jūsu jautājumu, LV portālam norādīja: katra tiesiskā situācija ir vērtējama individuāli un lēmumi ir pieņemami, vadoties pēc tiesību normu mērķa, darījumu ekonomiskās būtības, kā arī pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem. Līdz ar to šajā gadījumā VID nevar publiski vērtēt konkrēta nodokļu maksātāja tiesisko situāciju un saimnieciskās darbības nereģistrēšanas iemeslus.

VID aicina Jūs, pašu pilotu, ar neskaidrajiem jautājumiem par pieņemto lēmumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vērsties VID.

Nodokļu administrācija vienlaikus atgādina, ka nodokļu maksātājam ir tiesības viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanas dienas to rakstveidā apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

Tiktāl VID informācija saistībā ar Jūsu jautājumu – par to, kā varat saņemt individuālu skaidrojumu (EDS) par VID lēmumu, kā arī Jūsu tiesības to apstrīdēt.

Kas attiecas uz situācijas problemātiku, kā Jūs to saredzat un izklāstāt, acīmredzot tas saistīts arī ar starptautisko regulējumu šajā profesijā. Piemēram LV portāls var minēt Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Aviācijas stratēģija Eiropai. Augstu sociālo standartu saglabāšana un veicināšana” (Briselē, 01.03.2019., COM (2019), 120 final). Ziņojumā ir aplūkota arī pašnodarbinātība nozarē.

Ziņojumā, protams, uzsvērts, ka galvenā prioritāte aviācijā ir drošums.

EK atgādina, ka jaunajā Aviācijas drošuma pamatregulā, kas stājās spēkā 2018. gada 11. septembrī, ir ņemti vērā sociālekonomiskie faktori ar mērķi pievērsties sociālekonomiskajiem riskiem aviācijas drošuma jomā.

Ziņojumā minēts, ka dažas aviosabiedrības ir ieviesušas praksi, piemēram, apkalpes nolīgšanā izmantot starpniekus vai pašnodarbinātos vai izmantot tā sauktās “pašfinansētās  lidojumstundas”,  kas ietekmē gaisa kuģa apkalpes darba un nodarbinātības nosacījumus un var radīt juridisku nenoteiktību.

EK ziņojumā ir atsauce uz Rikardo (Ricardo) pētījumu, kurā secināts, ka pašnodarbinātības kārtībā gaisa pārvadātāji parasti nolīgst pašnodarbinātu pilotu tieši vai ar starpniekorganizācijas palīdzību. Pastāv arī sarežģītāka kārtība. Tā var ietvert, piemēram, vairākus starpniekus vai pašnodarbinātu pilotu grupas izveidotu sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

Rikardo pētījums liecina, ka pašnodarbinātība nav Eiropas gaisa pārvadātāju vidū plaši izmantots nodarbinātības veids. Pašnodarbinātu salona apkalpes locekļu skaits ir nenozīmīgs. Par pašnodarbinātiem sevi atzinuši 9% no aptaujātajiem pilotiem.

Pašnodarbinātība parasti var piedāvāt gaisa pārvadātājiem lielāku elastīgumu un iespēju ātrāk reaģēt uz pārmaiņām tirgū, kurā valda liela konkurence. Tomēr pētījumā sniegto atbilžu analīze liecina: daudzi piloti, kuri bija norādījuši, ka ir pašnodarbinātie, strādā tikai pie viena konkrēta gaisa pārvadātāja. Viņi veic profesionālu darbību šā pārvadātāja pārziņā un pakļautībā, tāpēc faktiski viņi, visticamāk, nav uzskatāmi par pašnodarbinātajiem.

Vairākos pētījumos ir skatīts, cik lielā mērā gaisa kuģu apkalpes locekļi faktiski ir pašnodarbināti vai patiesībā atrodas darba tiesiskajās attiecībās (t. i., ir fiktīvi pašnodarbinātie). Tas, vai šāda prakse uzskatāma par reālu vai fiktīvu pašnodarbinātību, saskaņā ar attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem ir jāuzrauga un katrā konkrētajā gadījumā jāizvērtē galvenokārt kompetentajām valstu iestādēm. Pieeja attiecībā uz pašnodarbinātību dažādās dalībvalstīs atšķiras gan pašnodarbinātības definīcijas, gan pašnodarbināto darbinieku tiesību un pienākumu ziņā, norādīts EK ziņojumā.

EK arī atsaucas uz Tiesas judikatūrā definētajiem jēdzieniem “darba ņēmējs” un “pakalpojums” (kas ir pārrobežu darbība, kuru veic ārpus darba tiesiskajām attiecībām). Proti, tas vien, ka persona veic darbības ārpus darba līguma ietvara, vēl nenozīmē, ka šāda persona nav darba ņēmējs Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. panta nozīmē. Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Tiesa savā judikatūrā ir sniegusi šādu neatkarīgu jēdziena “darba ņēmējs” ES līmeņa definīciju: “Fiziska persona, kas noteiktu laikposmu sniedz pakalpojumus citai personai vai citas personas vadībā, par to saņemot atlīdzību.” Persona, kura ir de facto darba ņēmējs ES darba tiesību nolūkos, būtu jāuzskata par darba ņēmēju, un attiecībā uz viņu būtu jāpiemēro attiecīgās ES darba tiesības. Turpretī reāli pašnodarbinātas personas, kas sniedz pakalpojumus neatkarīgi, uz savu atbildību un uzņemoties savas darījumdarbības risku, nebūtu jāuzskata par darba ņēmējiem, jo viņi neatbilst Tiesas noteiktajiem kritērijiem.

Ziņojumā secināts, ka pašnodarbinātajiem un personām ar netipiskiem darba līgumiem bieži vien ir nepietiekams sociālais nodrošinājums, viņiem nav paredzēta apdrošināšana bezdarba gadījumam vai iespēja izmantot pensiju tiesības.

EK ziņojumā ir norādīts, ka aviācijas nozare izsenis ir piedāvājusi gaisa kuģu apkalpju locekļiem augstas kvalifikācijas darbavietas un tādus darba un nodarbinātības nosacījumus, kas lielākoties ir labāki nekā vidēji piedāvātie. Kā liecina EK ziņojumā izmantotais Rikardo pētījums, vairākumā gadījumu tas tā ir arvien. Tiešs un beztermiņa darba līgums ar gaisa pārvadātāju joprojām ir galvenais nodarbinātības veids 80% salona apkalpes locekļu un 82% pilotu, kuri strādā ES.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 22 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU