Kā tas izriet no uzdotā jautājuma, tiesiskās attiecības starp pusēm reglamentē nomas līgums. Videonovērošana, ja pēc tās tiek saglabāts videoieraksts, cita starpā ir personas datu apstrāde.

Fizisko personu datu apstrādi Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, regulē Vispārīgā datu aizsardzības regula 2016/679. Regulas 5. pants nosaka: personas datu apstrādes pamatprincipus, t. i., personas datu apstrādi, ir jāveic likumīgi, godprātīgi un cilvēkam (datu subjektam) pārredzamā veidā, ir jābūt konkrētam un skaidram datu apstrādes mērķim, dati jāievāc tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams mērķa sasniegšanai, u. c.

Savukārt regulas 6. pants nosaka datu apstrādes tiesisko pamatu uzskaitījumu: datu subjekta brīvi dota piekrišana, normatīvā akta izpilde, līguma izpilde, datu subjekta vitālo interešu aizsardzība, sabiedrības intereses un pārziņa (persona, kas veic datu apstrādi) leģitīmo interešu ievērošana.

Pamatā videonovērošanas sistēmas telpu (objektu) īpašnieki uzstāda ar mērķi aizsargāt savu īpašumu, nepieļaut tā bojāšanu vai iznīcināšanu un novērst noziedzīgus nodarījumus.

Tādējādi, pirmšķietami vērtējot, pārzinim (telpu īpašniekam) ir likumīgas tiesības aizsargāt savu īpašumu, tai skaitā to novērojot (regulas 6. panta f) apakšpunkts).

Taču, ja pārzinis ir izvēlējies tieši šādu īpašuma novērošanas veidu, viņam ir pienākums par to pienācīgā kārtā informēt tās personas, kuras pastāvīgi vai kaut uz mirkli nokļūst videonovērošanas zonās. Šāds pienākums izriet no regulas 13. panta “Informācija, kas jāsniedz, ja dati ir iegūti tieši no datu subjekta”.

13. pantā minētā informācija ir sniedzama, uzstādot speciālas zīmes, kas brīdina cilvēkus par to, ka šajā teritorijā tiek veikta videonovērošana. Šādā brīdinājuma zīmē ir jānorāda visa informācija, kas minēta regulas 13. pantā, vai arī jānorāda vietne, kur ar to var iepazīties.

Tāpat Jums sākumā jāiepazīstas ar noslēgto nomas līgumu un jānoskaidro, kas minētajā līgumā teikts par telpu īpašnieka tiesībām veikt videonovērošanu.

Šajā jautājumā būtu izdalāmas divas videonovērošanas sadaļas:

• koplietošanas telpu (teritorija, gaiteņi u. c.) novērošana;
• servisa iekštelpu novērošana (kurā notiek nomnieka ikdienas darbs).

Vērtējot nomas līgumu, būtu jānosaka nomnieka un iznomātāja tiesības attiecībā uz šādu datu apstrādi, it sevišķi attiecībā uz servisa iekštelpām. Tātad, ja nomas līgums paredz iznomātāja tiesības šādu novērošanu veikt un ir ievērotas regulas prasības, tad šāda videonovērošana būs tiesiska (ar visām no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem), savukārt, ja līgums neparedz šādas tiesības vai šāda datu apstrāde līgumā nav minēta, nomniekam ir tiesības pieprasīt pārtraukt videonovērošanu iznomātajās telpās.