Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu iegādājies dzīvokļa īpašumu ar zemes domājamo daļu, ko apliecina gan pirkuma līgums, gan zemesgrāmata. Tāpat arī regulāri maksāju nekustamā īpašuma nodokli gan par dzīvokli, gan zemi. Mājas adrese sākotnēji bija vienota un sastāvēja no diviem numuriem (blakusesošām mājām), kas vēlāk tika atdalītas. Pēc mājas numuru atdalīšanas diemžēl zeme tika piesaistīta blakusmājai un māja, kurā ir mans dzīvoklis, palikusi bez zemes. Respektīvi, zemes adrese attiecas uz blakusmāju, nevis manējo. Vai zemei zem mājas nevajag būt ar tādu pašu adresi kā mājai? Vai tas nav pretrunā ar adrešu piemērošanas kārtību? Kā atrisināt šādu dīvainu situāciju? Vai nav tā, ka šāda “adrešu atdalīšana un maiņa” var novest pie nekustamā īpašuma atsavināšanas? Kādas sekas tas var izraisīt mājai, kurai pēc adreses un papīriem vairs nav zemes?
Adresācijas noteikšana un maiņa tiek veikta saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma 17. panta 4.1 daļā noteikto un atbilstoši Ministru kabineta 08.12.2015. noteikumos Nr. 698 “Adresācijas noteikumi” noteiktajiem adreses piešķiršanas pamatprincipiem.
Lēmumu par adreses piešķiršanu, maiņu, precizēšanu vai likvidēšanu pieņem būvvalde. Noteikumu 2. punkta 2.9. apakšpunktā teikts: adresācijas objekts ir zemes vienība, uz kuras ir atļauts būvēt šo noteikumu 2.7. un 2.8. apakšpunktā minētos objektus (turpmāk – apbūvei paredzēta zemes vienība). Tas nozīmē, ka vienam nedalītam zemes gabalam var būt tikai viena adresācijas adrese. Zemes adreses piesaistīšanas fakts kādai no ēkām nemaina, neatceļ vai negroza Jūsu īpašumtiesības, kā arī adresācijas maiņas fakts nekādi neietekmē ēkas funkcionāli nepieciešamā zemes gabala piesaisti katrai no ēkām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
