Par darba nosacījumiem puses vienojas, darba attiecības uzsākot un noslēdzot darba līgumu. Darba līguma saturu reglamentē Darba likuma 9. nodaļa.

Parasti līgumā tiek minēts darba laika veids – Jūsu gadījumā tas ir summētais darba laiks – un pārskata periods (līdz trīs mēneši). Tas nepieciešams, lai uzskaitītu darbinieka nostrādātās darba stundas un korekti apmaksātu virsstundas, ja tādas veidojas. Tāpat līgumā tiek minēta nolīgtā alga un darba pienākumi.

Atbilstoši Darba likuma 55. pantam darba devējs pieņem darba kārtības noteikumus, kuros, ja tas nav ietverts darba koplīgumā vai darba līgumā, paredz:

1) darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī darba nedēļas ilgumu;

2) darba laika organizāciju uzņēmumā;

3) darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;

4) atvaļinājumu piešķiršanas vispārējo kārtību;

5) darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;

6) darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.

Ar pieņemtajiem darba kārtības noteikumiem ir jāiepazīstina visi darbinieki. Tāpat darba devējam ir pienākums gādāt par to, lai darba kārtības noteikumu teksts būtu pieejams ikvienam darbiniekam.

Par darba laika uzskaiti atbilstoši tiesiskajam regulējumam ir atbildīgs darba devējs. Darbinieki nevar paši veidot uzskaites grafikus.

Jums būtu jāatceras, ka jebkuras strīdu situācijas sākotnēji risināmas uz vietas uzņēmumā, darot to rakstveidā. Rakstveida iesniegums no viena darbinieka – vai pat vairāku darbinieku parakstīts – par darbinieku darba laika uzskaiti atbilstoši Darba likuma 137. pantam būs pamats darba devējam sniegt rakstveida atbildi.

Tas pats attiecināms arī uz darba samaksas jautājumu. Darba devējs nav tiesīgs maksāt, cik grib, viņam ir pienākums apmaksāt visas nostrādātās stundas un izsniegt darbiniekam darba samaksas aprēķinu – algas lapiņu. To nosaka Darba likuma 71. pants.

Ja situācija uzņēmumā nemainās, šo informāciju var izmantot, par savu tiesību aizskārumu vēršoties Valsts darba inspekcijā un tiesā.