E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17254
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Vai apsūdzētajam kriminālprocesā ir tiesības prasīt, lai lietu skatītu cita tiesa

J
jautā:
13. jūnijā, 2019
Nikolajs

Sveiki! Vai man kā apsūdzētajam kriminālprocesā ir tiesības prasīt, lai lietu skatītu cita tiesa? Konkrētāk – lai lietu skata nevis Latgales tiesas, bet gan kāda no Rīgas tiesām. Šādu prasību vēlos izteikt, ņemot vērā citu personu pieredzi par to, ka dažās tiesās lietas tiek skatītas neobjektīvi pat tad, kad lieta acīmredzami “izjuks”.

A
atbild:
25. jūlijā, 2019

Norādāms, ka personai nav tiesības pieprasīt, lai tās lietu skata cita tiesa, ņemot vērā personas e-konsultācijā norādīto pamatojumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL)  16. pantā nostiprinātajam principam "Tiesības uz objektīvu kriminālprocesa norisi" personai,  kura īsteno aizstāvību, ir tiesības pieteikt noraidījumu, ja amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, ir personiski ieinteresētas rezultātā vai pastāv apstākļi, kas procesā iesaistītajām personām pamatoti dod iemeslu uzskatīt, ka šāda ieinteresētība varētu būt. Arī KPL 71. panta 3. punktā noteikts, ka apsūdzētajam ir tiesības tiesā pieteikt noraidījumu.

Kārtība noraidījuma pieteikšanai reglamentēta KPL 55. pantā. Tas ir, persona, kura īsteno aizstāvību, ja tai ir zināmi apstākļi, kas liedz kādai amatpersonai veikt konkrēto kriminālprocesu, iesniedz šīs personas noraidījumu KPL 54. panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām ir tiesības lemt par noraidījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā un lietas izskatīšanā tiesā līdz iztiesāšanas uzsākšanai noraidījumu piesaka rakstveidā, bet tiesas sēdē – mutvārdos, to ierakstot sēdes protokolā. Ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti. Vienlaikus pieteikto noraidījumu nedrīkst motivēt ar personas rīcību konkrētajā kriminālprocesā. Rīcība pārsūdzama likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši KPL 54. panta pirmajai daļai paziņojumu par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas interešu konflikta situācijā iesniedz tiesnesis līdz iztiesāšanas uzsākšanai vai pēc nolēmuma nodošanas izpildei – tiesas priekšsēdētājam; tiesnesis, iztiesājot krimināllietu, – tiesas sastāvam. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai amatpersona, kas saņēmusi paziņojumu, nodrošina atkāpušās personas aizstāšanu vai arī atzīst atteikšanos par nepamatotu un uzdod turpināt kriminālprocesa veikšanu.

KPL 56. pants nosaka: noraidījuma motīvu pārbaude uzsākama nekavējoties. Lēmumu pieņem, ja ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums vai iegūta pārliecība, ka noraidīšanas pamats nepastāv. Visos gadījumos no personas, kurai pieteikts noraidījums, pieņem paskaidrojumu.

Vienlaikus norādāms: lai panāktu, ka lietu skata cita tiesa, personai ir pamatoti jāpiesaka noraidījums visiem konkrētās tiesas tiesnešiem, un ir jābūt pieņemtiem atbilstošiem lēmumiem, ka ir apstiprinājies noraidījuma pamatojums.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 72 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU