E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17137
Lasīšanai: 5 minūtes

Darbinieka nosūtīšana Darba likuma izpratnē

J
jautā:
03. jūnijā, 2019
Rolands

Labdien! Kādas likumā noteiktās darbības būtu jāveic Lietuvā reģistrētam uzņēmumam/aģentūrai, kas nosūta komandējumā uz Latviju ukraiņu darbiniekus, kuri ir tikai uzsākuši darba gaitas vai jau strādā Lietuvā. Šie darbinieki uz noteiktu laiku tiek nosūtīti veikt darbu citā uzņēmumā Latvijas teritorijā.

A
atbild:
08. jūlijā, 2019
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
Ģirts Pommers, Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietnieks, sabiedrisko attiecību vadītājs

Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību vadītājs Ģirts Pommers, viss atkarīgs no tā, uz cik ilgu laiku darbinieki tiek nosūtīti. Ja uz termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus pusgada laikā, jautājums adresējams Valsts darba inspekcijai (VDI).

VDI skaidro, ka darbinieku nosūtīšanu regulē Darba likuma 14. panta 1. daļa un 14.1 pants.

Darbinieka nosūtīšana Darba likuma izpratnē ir tie gadījumi, kad saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu:

  • darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti;
  • darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu;
  • darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam, kura labā un vadībā tiks veikts darbs, ja tā uzņēmums atrodas citā valstī vai arī tas veic savu darbību citā valstī.

Darba devēja pienākumi, nosūtot darbinieku veikt darbu Latvijā

Ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

  • maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;
  • minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
  • minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu darbu; 
  • noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;
  • drošību, veselības aizsardzību un higiēnu darbā;
  • aizsardzības pasākumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī šo personu darba un nodarbinātības noteikumus;
  • vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums pirms darbinieka nosūtīšanas rakstveidā valsts valodā informēt VDI par šo nosūtīto darbinieku, norādot:

  • darba devēja – fiziskās personas – vārdu, uzvārdu un adresi vai juridiskās personas nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru un adresi, kā arī citu kontaktinformāciju (tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi);
  • darbinieka vārdu un uzvārdu;
  • paredzamo nosūtīšanas ilgumu, kā arī darba uzsākšanas un pabeigšanas laiku;
  • darba veikšanas vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darbavietā, norāda, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);
  • šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos darba devēja pārstāvjus, norādot vārdu, uzvārdu, kā arī kontaktinformāciju;
  • personu, kuras labā tiks veikts darbs (pakalpojuma saņēmēju), kā arī pakalpojuma veidu, kas ir pamatā darbinieka nosūtīšanai;
  • apliecinājumu par to, ka nosūtītais darbinieks, kas ir trešās valsts pilsonis, likumīgi strādā pie darba devēja Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums noteikt Latvijā savu pārstāvi, kurš ir pilnvarots pārstāvēt darba devēju Latvijas valsts iestādēs un tiesā.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums, ja nepieciešams, noteikt savu pārstāvi, pie kura darba koplīguma puses var vērsties nolūkā uzsākt koplīguma noslēgšanas sarunas atbilstoši šā likuma noteikumiem. Šī persona var nebūt tā pati persona, kas minēta 14.1 panta trešajā daļā, un tai nav jāatrodas Latvijā, tomēr jābūt pieejamai pēc saprātīga un pamatota pieprasījuma.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, darbinieka nosūtīšanas laikā ir pienākums nodrošināt noslēgtā darba līguma, darba samaksas aprēķinu, darba laika uzskaites dokumentu un darba samaksas izmaksu apliecinošo dokumentu glabāšanu pie 14.1 panta trešajā daļā minētās personas un uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām, kā arī, ja nepieciešams, to tulkojumu valsts valodā.

Darba devējam, kas nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, ir pienākums divu gadu laikā pēc darbinieka nosūtīšanas perioda beigām nodrošināt 14.1 panta piektajā daļā minēto dokumentu uzrādīšanu uzraudzības un kontroles institūcijām.

Darba likuma 14.1 panta pirmās daļas noteikumus attiecina arī uz trešo valstu pilsoņiem, kas nodarbināti Latvijā saistībā ar pārcelšanu uzņēmuma ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 4 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU