Tā kā iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu pret konkrētu personu iesniedzāt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, jāpieņem, ka Jums bijušas aizdomas par noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā. Taču, nezinot konkrētus lietas apstākļus, varam sniegt tikai vispārīgu atbildi.

Viens no Kriminālprocesa likuma (KPL) pamatprincipiem ir kriminālprocesa obligātums, proti, amatpersonai, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā (KL) paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam.

Atbilstoši KPL 369. pantam kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē. Par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šīs minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā, 1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot, 2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīmredzamas sekas, 3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu, kā arī 4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas, piemēram, pārbaudes, operatīvo darbību utt.

Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16. pantu VID nodokļu un muitas policija noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic KPL noteiktajā kārtībā.

KPL 373. pantā noteikti visi gadījumi, kad var atteikties uzsākt kriminālprocesu. Attiecībā uz Jūsu uzdoto jautājumu jāmin šie gadījumi:

• ja procesuāli pilnvarota amatpersona konstatē, ka nav pamata kriminālprocesa uzsākšanai, tā pieņem lēmumu, ko var uzrakstīt arī rezolūcijas veidā, un par to paziņo personai, kura iesniedza ziņas par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot ārstniecības personas vai iestādes. Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju;
• apstāklis, ka ziņas nesatur pietiekamu informāciju nodarījuma sākotnējai kvalifikācijai, nevar būt par pamatu procesa neuzsākšanai;
• ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams izmantot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei (ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras).

Līdz ar to fakts, ka VID nodokļu un muitas policija nevarēja sazināties ar personu, par kuru tika nosūtīts iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu, jo šī persona nereaģēja uz viņu aicinājumu, KPL izpratnē ir procesuālais pārkāpums, nevis resoriskās pārbaudes veikšana. Ja atbildīgā izmeklēšanas iestāde nav pārbaudījusi ziņas, nav pamata kriminālprocesa uzsākšanas atteikumam.