Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”, kuros pēc Satversmes tiesas sprieduma ir veikti grozījumi, reglamentē arī atsevišķu apdrošināšanas periodu pierādīšanu – darbu iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, darbu kolhozā un citus specifiskus gadījumus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura LV portālam e-konsultācijā ir skaidrojusi: “Darba periodi iestādēs, organizācijās un uzņēmumos līdz 1990. gada 31. decembrim pielīdzināmi apdrošināšanas stāžam, ja tie ir pierādīti ar dokumentiem (darba grāmatiņu, darba līgumu un dokumentiem par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, arhīva izziņu, darba devēja izziņu, tiesas spriedumu), ievērojot darba tiesisko attiecību nodibināšanas brīdī spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto darba attiecību nodibināšanas minimālo vecumu, kas līdz 1972. gada 30. septembrim bija 14 gadi, savukārt no 1972. gada 1. oktobra līdz 1990. gada 31. decembrim – 15 gadi. Darba periodi iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kad persona ir strādājusi, nesasniedzot darba attiecību nodibināšanas minimālo vecumu, neveido apdrošināšanas stāžu.”

Savukārt darbs kolhozā, kā noteikts MK noteikumu Nr. 165 28. punktā, veido apdrošināšanas periodu, ja tas pierādīts, pamatojoties uz darba grāmatiņu, kolhoznieka darba grāmatiņu, darba līgumu un dokumentiem par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, arhīva izziņu, darba devēja izziņu.

Nosakot apdrošināšanas periodu, ievēro šādus nosacījumus:

1. Kolhozu biedriem (ievērojot vecumu, kāds attiecīgajā laikposmā spēkā esošajos normatīvajos aktos bija noteikts, lai persona varētu tikt uzņemta par kolhoza biedru) apdrošināšanas periodu veido laikposms, kurā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.

1.1. Apdrošināšanas perioda sākuma datums ir kolhozā iestāšanās datums, ja iestāšanās gadā ir reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums. Ja izstrādes dienas vai atalgojums norādīts pēc kolhozā iestāšanās gada, tad apdrošināšanas perioda sākuma datumu nosaka no tā gada 1. janvāra, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai atalgojums. Gadus, kuros nav reģistrētas izstrādes dienas vai norādīts atalgojums, apdrošināšanas stāžā neieskaita.

1.2. Apdrošināšanas perioda beigu datums ir datums, kad persona izstājusies no kolhoza. Ja izstāšanās gadā nav reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, tad par apdrošināšanas perioda beigu datumu uzskata 31. decembri pēdējā gadā, kurā reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.

2. Personām, kuras strādājušas kolhozā, nebūdamas kolhoza biedri vai nesasniedzot vecumu, kādā varēja kļūt par kolhoza biedru, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks: mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums, vai nostrādāto dienu skaits gadā. Ja persona ir strādājusi uz darba līguma pamata, apdrošināšanas periodu nosaka tāpat kā personām, kuras strādājušas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

3. Kolhoza biedriem, kuri mācījušies, saņemot kolhoza stipendiju, apdrošināšanas periodu veido faktiski nostrādātais laiks – mēneši, kuros reģistrētas izstrādes dienas vai saņemts atalgojums.

Ja informācija par apdrošināšanas stāžu vai tiem pielīdzinātajiem darba periodiem nepieciešama pensijas stāža pierādīšanai, jākonsultējas VSAA, kura nosaka tiesības uz pensiju, pamatojoties uz konkrētiem personas apdrošināšanas periodus apliecinošiem dokumentiem.