Krimināllikuma (KL) 55. panta 11. daļa jāskata kopā ar šā panta 10. daļu, kas paredz: “Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem.”

Saskaņā ar Augstākās tiesas KL departamenta 2018. gada 8. augusta lēmumu lietā Nr. 11087170715, lemjot par iespēju notiesāt personu nosacīti, ir jāievēro kriminālsoda mērķi. Proti, ir jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto personu resocializāciju. Jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgu nodarījumu (noziedzīgu nodarījumu smagums, izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits, nodarītais kaitējums utt.). Turklāt tiesai pēc visu minēto apstākļu izvērtēšanas ir jārodas pārliecībai, ka, sodu neizciešot, vainīgais turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.

Savukārt Augstākās tiesas KL departamenta 2016. gada 11. februāra lēmumā lietā Nr. SKK-45/2016 norādīts, ka atbilstoši KL 55. panta desmitajai daļai, ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, viņam piespriestais sods ir izpildāms un tiesa nosaka sodu saskaņā ar šā likuma 51. un 52. pantā paredzētajiem noteikumiem. Apstāklis, ka apsūdzētajam uz jaunā sprieduma taisīšanas brīdi jau pagājis likumā noteiktais sodāmības dzēšanas termiņš, neatceļ iepriekšējā soda juridiskās sekas.