E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17036
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Kā tiesa vērtē pierādījumus

J
jautā:
17. maijā, 2019
Arnolds

Pirmās instances tiesas lēmumā tiesnese raksta neesošus faktus, min neesošas vēstules un pierādījumus, uz kuru pamata raksta spriedumu. Neskatoties uz visiem apelācijas instances tiesai iesniegtajiem pierādījumiem par šiem faktiem, apelācijas instances tiesa neņem vērā šos faktus, jo tā šo procesu nosakot likums. Sanāk, ka pirmās instances tiesa var uzrakstīt jebko, bet cilvēks nespēj pierādīt tiesvedības kļūdu, jo tā to nosaka Latvijas Republikas likums. Tādi tiesas lēmumi un darbības ir pretrunā ar LR Satversmē noteiktajiem taisnīgas tiesas principiem. Kurš Latvijas Republikā uzņemas atbildību par to, lai tiktu ievērotas pilsoņa cilvēktiesības uz taisnīgu tiesu, ko garantē LR Satversme? Visas manas sūdzības un protesti tiek pārspēlēti un pārkvalificēti. Neviens tiesu sistēmā negrib iedziļināties notiekošajā. Vai varbūt tas ir tādēļ, lai neparādītos tiesas pieļautās kļūdas, kas sabojātu mundiera godu? 

A
atbild:
16. septembrī, 2019
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 17. pantu tiesas pienākums, izskatot jebkuru lietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību. Tiesa konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, un spriedumu var pamatot tikai ar tiem pierādījumiem, kuri ir iegūti likumā noteiktajā kārtībā. Saistībā ar citētajām tiesību normām uzsverams, ka arī Augstākās tiesas ieskatā no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākuma detalizēti paskaidrot jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa.

Tādēļ arī konkrētajā gadījumā nepieciešams izvērtēt, vai pastāv iespēja atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām iesniegt kasācijas sūdzību, ja ir pārkāptas materiālo vai procesuālo tiesību normas. Tomēr jāatceras, ka saskaņā ar tiesu praksi sūdzībā ir ne tikai formāli jānorāda uz materiālo un vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, bet galvenais ir ar atbilstošu motivāciju pierādīt materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un iztulkošanu vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu, tajā pašā laikā norobežojoties no lietas faktisko apstākļu pārstāstījuma un pierādījumu pārvērtēšanas.

Turklāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. pantu nav iespējama atkārtota tiesāšanās, ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU