Dzīvokļu īpašnieki maksā par siltuma atdevi, nevis par platības kvadrātmetriem. Ja visos mājas dzīvokļos stāvvadu skaits vienāds, tad maksu par karstā ūdens cirkulāciju var aprēķināt pēc dzīvokļa īpašumu skaita. Taču dzīvojamā mājā var būt situācija, ka vienistabas dzīvokļos ir pa vienam stāvvadam, bet trīsistabu dzīvokļos – divi (divas tualetes). Vienam stāvvadam ir viena siltuma atdeve, bet diviem – divreiz lielāka. Tad maksu par karstā ūdens cirkulāciju ieteicams aprēķināt nevis proporcionāli dzīvokļu īpašumu, bet gan stāvvadu skaitam attiecīgajā dzīvoklī. Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” ir ieteikums, kā aprēķināma maksa par karstā ūdens cirkulācija, bet praksē vienkāršākais risinājums ir maksājuma sadale pa dzīvokļa īpašumiem (ja, kā jau minēts, stāvvadu skaits visos dzīvokļos ir vienāds). Īstenībā karstā ūdens cirkulācijas izmaksas tiek iekļautas kopējā siltuma patēriņa izmaksās, taču ir atsevišķi izdalītas, lai maksājumi būtu sociāli taisnīgāki. Ja, piemēram, dzīvokļa iemītnieki ir prombūtnē, viņi karsto ūdeni nepatērē un par to nemaksā, bet par karstā ūdens cirkulācijas nodrošināšanu, kas ir kopīgs pakalpojums visai mājai, ir jāmaksā.

Par to, kā aprēķināma maksa par karstā ūdens cirkulāciju, dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu savā kopsapulcē.