Saskaņā ar Civillikuma 2291. pantu pilnvarniekam var uzdot ne vien vest atsevišķas un noteiktas lietas – ar speciālpilnvaru, bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas – ar universālpilnvaru, kā arī tikai zināmas šķiras lietas – ar ģenerālpilnvaru. Savukārt 2312. pants nosaka pilnvarojuma izbeigšanās priekšnosacījumus:

1. ar savstarpēju vienošanos;
2. ar dotā uzdevuma nobeigšanu;
3. kad pilnvarotājs atsauc savu pilnvarojumu;
4. kad pilnvarnieks uzteic pilnvarojumu;
5. ar vienas vai otras puses nāvi;
6. kad notecējis pilnvarojuma laiks.

Tas nozīmē – ja pilnvara nav atsaukta vai nav iestājies kāds cits 2312. pantā noteiktais priekšnosacījums, pilnvara ir spēkā esoša un pilnvarnieks ir tiesīgs rīkoties pilnvarotāja vārdā, slēgt darījumus un pārstāvēt pilnvarotāju.

Savukārt ar nākotnes pilnvarojumu Civillikuma 2317.¹ panta izpratnē pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas gadījumā, ja pilnvarotājs veselības traucējumu vai arī citu iemeslu vai apstākļu dēļ nespēs saprast savas darbības nozīmi un nespēs vadīt savu darbību. No minētā izriet, ka Civillikuma izpratnē nākotnes pilnvarojums ir speciāli vērsts uz konkrētu gadījumu (veselības stāvokļa pasliktināšanos un nespēju apzināties savu darbību sekas), t.i., speciāls pilnvarojums pēc noklusējuma nav iekļauts universālpilnvarojumā.

Nākotnes pilnvarojums ir speciāls pilnvarojuma veids, kas taisāms notariālā akta veidā Civillikuma 2317.² panta izpratnē.

Plašāk nākotnes pilnvarojuma jēdziens ir apskatīts LV portāla rakstā No 1. jūlija jauns pilnvarojuma līguma veids –  nākotnes pilnvarojums.