Normatīvajos aktos par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir noteikta gan administratīvā atbildība (saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 pantu), gan kriminālatbildība (saskaņā ar Krimināllikuma 262. pantu). No jautājumā sniegtās informācijas nav nepārprotami saprotams, kāda atbildība konkrētajā gadījumā piemērota. Atbildības veidus ir svarīgi nošķirt, jo ierobežojums kļūt par ierēdni (Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. punkts) attiecas tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kriminālatbildību.

Attiecībā uz kriminālatbildību jānorāda, ka Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. punkts paredz, ka par ierēdni var būt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība. Līdz ar to, ja persona ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, pretendēt uz ierēdņa amatu var tikai tad, kad personai ir dzēsta vai noņemta sodāmība.

Sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. Sodāmības dzēšana anulē visas nodarījuma krimināltiesiskās sekas. Sodāmības periods var būt atšķirīgs, ņemot vērā noteiktā kriminālsoda apmēru (skat. Krimināllikuma 63. pantu).

Informācija par to, ka personai bijis piemērots kriminālsods, saglabājas Sodu reģistrā, kas ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Ikvienai privātpersonai ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas par sevi no Sodu reģistra (t. sk. izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu “Latvija.lv”). Turklāt Sodu reģistrā glabā informāciju gan par dzēstu, gan vēl spēkā esošu sodāmību.