speciāli LV portālam
Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mūsu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja sastāv no 6 dzīvokļiem. Zeme zem mājas pieder citai personai. Mājai nav apsaimniekotāja. Par māju neviens tā īsti negādā, taču vienlaikus sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem visi piekrīt, ka māju nepieciešams savest kārtībā. Vēlos uzņemties iniciatīvu un “šefību” pār māju, kļūt par mājas vecāko, jo, tā kā neviens cits to nedara, tad arī māja no tā cieš. Kā pareizāk rīkoties un kādi dokumenti nepieciešami, lai sāktu risināt šo situāciju? Vienlaikus ir arī ideja sākt veidot mājas uzkrājumu, kas tiktu izmantots tieši tam, lai veiktu nepieciešamos remontus. Kā pareizāk to būtu darīt un noformēt?
Daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieks var būt gan juridiska, gan fiziska persona, kam dzīvokļu īpašnieku kopība (dzīvokļu īpašnieki) ar balsu vairākumu kopsapulcē deleģējusi veikt šo pienākumu (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants un 17. pants). Mājas vecākais ir kaut kas cits – starpnieks un koordinators informācijas ciešākai apmaiņai starp apsaimniekotāju (pašvaldības uzņēmumu) un dzīvokļu īpašniekiem. Kaut arī normatīvajos aktos šāds statuss nav definēts, praksē mājas vecākajam pārvaldīšanas funkcijas nav paredzētas.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Ja jaunais pārvaldnieks ir fiziska persona, viņam ir jāreģistrē sava saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā arī tad, ja viņš nesaņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu. Saimnieciskā darbība ir jāreģistrē tādēļ, ka pārvaldnieks no iedzīvotājiem iekasēs naudu, kas nonāks viņa bankas kontā. Pārvaldniekam būs jākārto ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas grāmata un gada beigās jānodod attiecīga atskaite. Šādos apstākļos, ja dzīvokļu īpašnieki nolems veidot kādus uzkrājumus mājas remonta darbiem, tie tiks uzskatīti par peļņu, no kuras jāmaksā nodokļi. Mājas dzīvokļu īpašniekiem tas pilnīgi noteikti nebūs izdevīgi. Kā liecina novērojumi praksē, šāds pārvaldīšanas modelis it bieži rada nepatikšanas gan naudas izlietojuma nepārskatāmības dēļ, gan tāpēc, ka, nekorekti kārtojot dokumentāciju, iespējami Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķini.”
Kā racionālāku risinājumu V. Peipiņš iesaka dzīvokļu īpašniekiem nodibināt biedrību mājas apsaimniekošanai, kurai ir savs konts bankā. Ar šo kontu uz dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma pamata var rīkoties izvēlētais pārvaldnieks, taču tad finanšu apriti ir iespējams labāk kontrolēt un par uzkrājumu nav jāmaksā nodokļi.
Tam, ka zeme zem mājas pieder citam īpašniekam, šajā gadījumā nav nozīmes. Dzīvokļu īpašnieki atrodas piespiedu nomas attiecībās ar zemes īpašnieku, un tā ir raksturīga situācija valstī kopumā.
Sīkāku konsultāciju par biedrības dibināšanu varat iegūt Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
