E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16651
Lasīšanai: 8 minūtes
TĒMA: Mājoklis
3
3

Par tiešo norēķinu sagatavošanu var prasīt papildu samaksu

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
03. aprīlī, 2019
Gunita

Labdien! 2018. gada pavasarī mēs, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Jaunajā ielā 6, Mārcienā, mājas iedzīvotāji, kā mājas apsaimniekotāju izvēlējāmies biedrību “Ozolu nami”. Brīdī, kad tika noslēgti apsaimniekošanas līgumi, SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” uzstāja, lai komunālos maksājumus par ūdens piegādi, kanalizāciju un atkritumu izvešanu veicam ar apsaimniekotāja starpniecību, un atteicās pieņemt maksājumus par minētajiem pakalpojumiem. Biedrība “Ozolu nami” sūtīja vēstuli ar lūgumu izskaidrot, kāpēc maksājumi netiek iekasēti. Savā atbildē SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” skaidro, ka maksājumu iekasēšana un rēķina izrakstīšana ir apsaimniekotāja darbības joma. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants nosaka, ka Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu. Arī Madonas novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 17 “Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Madonas novadā” paredz iespēju slēgt līgumu tieši ar pakalpojuma sniedzēju. 2018. gada 3. jūlijā SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” iesniedza piedāvājumu par uzskaites administrēšanu mūsu mājai par saviem sniegtajiem pakalpojumiem. Lai mēģinātu atrisināt radušos situāciju, tika sasaukta sapulce, kurā piedalījāmies mēs, iedzīvotāji, biedrības “Ozolu nami” pārstāvji, SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” pārstāvis un Madonas novada pašvaldības pārstāvis. Sapulces gaitā tika panākta mutiska vienošanās, ka SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” piemēros administrēšanas maksu 0,03 eiro bez PVN. 2018. gada jūlijā beidzot tika noslēgti līgumi par ūdens piegādi un kanalizāciju, kā arī atkritumu izvešanu (līdz tam līgumi nebija noslēgti). Mēs nepiekrītam, ka rēķinu administrēšanas izdevumi tiek noteikti atkarībā no dzīvojamās platības. Turklāt SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” nav pamatojusi faktiskos aprēķinos, kā ir veidojies šāds izcenojums. Kā arī vēršam uzmanību, ka Mārcienas pagastā šis norēķinu administrēšanas izcenojums mājām atšķiras, piemēram, Jaunās ielas 5 mājas iedzīvotājiem tiek piemēroti 0,08 eiro par m² bez PVN par norēķinu administrēšanu, bet privātmājām netiek piemēroti vispār. Pamatojoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.3 pantu, par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem dzīvojamās mājas īpašnieks patstāvīgi norēķinās ar attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, veicot tiešus maksājumus pakalpojuma sniedzējam, vai ir tiesīgs likumā noteiktā kārtībā pieņemt lēmumu par uzdevuma došanu pilnvarotai personai, kas var būt arī pārvaldnieks. SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” šobrīd atsakās pieņemt skaitītāju rādījumus un tiešos maksājumus no Jaunās ielas 6 mājas iedzīvotājiem par š.g. februārī saņemtajiem pakalpojumiem, uzstājot, ka norēķini jāveic ar mājas apsaimniekotāja – biedrības “Ozolu nami” – starpniecību. Mājas kopsapulcē iedzīvotāji ir izteikuši vēlmi norēķināties par ūdens apgādes, kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem tieši ar pakalpojuma sniedzēju SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums”, taču šāda iespēja tiek liegta no pakalpojuma sniedzēja puses. Lūdzam izskaidrot, vai SIA “Bērzaunes komunālais uzņēmums” ir tiesīga: 1) patstāvīgi lemt par norēķinu administrēšanas izcenojuma noteikšanu, nesaskaņojot ar Madonas novada pašvaldību; 2) dažādām mājām piemērot dažādus norēķinu administrēšanas izcenojumus vai nepiemērot vispār; 3) norēķinu administrēšanas maksu piemērot atkarībā no dzīvokļa kvadrātmetriem (vai tas nav gabaldarbs?). Lūdzam palīdzēt mums atrisināt šo situāciju, jo mēs gribam dzīvot Mārcienā, nevis Madonā vai kādā citā pilsētā. Rodas sajūta, ka pašvaldībai mēs neesam vajadzīgi. Kā kārtīgi iedzīvotāji mēs gribam dzīvot sakārtotā vidē, gribam saglābt māju no sabrukšanas, gribam veikt maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem. Šobrīd mums šī iespēja ir liegta, jūtamies kā situācijas ķīlnieki. Mēs uzskatām, ka mūsu patērētāju tiesības tiek pārkāptas.

A
atbild:
25. aprīlī, 2019
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš norāda, ka, neskatoties uz to, ka jautājumā situācija it kā detalizēti izklāstīta, tomēr paliek dažas neskaidrības. “Kā saprotams, dzīvokļu īpašnieku vēlme ir norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju individuālā kārtā, noslēdzot par to līgumu. Acīmredzot ir runa par tā dēvētajiem tiešajiem norēķiniem, kas tika ieviesti pirms vairākiem gadiem, kad saasinājās problēma, ka namu pārvaldnieki maksu par komunālajiem pakalpojumiem gan iekasēja, bet tālāk pakalpojumu sniedzējiem nepārskaitīja. Taču te ir jāņem vērā viena īpatnība: ja dzīvokļu īpašnieki vēlas saglabāt individuālo norēķinu kārtību, viņiem ir jāsasauc kopsapulce un ar balsojumu jāpieņem attiecīgs lēmums – kaut arī pakalpojumu sniedzējs noslēdz līgumu ar nama apsaimniekotāju, norēķini notiks individuāli. Ir tieši tā – pakalpojuma piegādātājs noslēdz līgumu ar mājas pārvaldnieku par pakalpojuma piegādi visai mājai, bet izraksta individuālus rēķinus katram dzīvoklim. Dzīvokļu īpašnieki bieži vien šo niansi neatšķir un uzskata, ka tiešie norēķini nozīmē arī individuālu līgumu noslēgšanu par pakalpojuma piegādi.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.2 panta otrajā daļā noteikts, ka par ūdens, kanalizācijas un/vai siltumapgādes pakalpojumu piegādi vienas dzīvojamās mājas ietvaros ir slēdzams vienots līgums, kuru paraksta pilnvarotā persona visu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku, kuri ir saistības kopdalībnieki, vārdā. Likums neparedz individuālo līgumu slēgšanu par sabiedrisko pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai ar katru atsevišķo dzīvokļa īpašnieku vai kopīpašnieku, bet gan ar dzīvojamās mājas īpašnieku kopību, kuru tiesiskā darījumā pārstāv to pilnvarotā persona, kas nodibina tiesiskas attiecības ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju dzīvojamās mājas īpašnieka vārdā.

“Ja dzīvokļu īpašnieki sapulcē izlēmuši par tiešajiem norēķiniem, viņiem šīs sapulces protokols jāiesniedz komunālo pakalpojumu piegādātājam, un tam šis lēmums jāņem vērā. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki naudas summu saskaņā ar rēķinu par pakalpojumu maksā nevis pārvaldniekam, bet norēķinās tieši ar pakalpojumu sniedzēju. Bet ir jāņem vērā, ka par šo individuālo pakalpojumu uzņēmums ir tiesīgs iekasēt papildu maksu pēc noteiktiem kritērijiem – dzīvokļa platības, tajā deklarēto personu skaita vai tamlīdzīgi. Nosacījums par tiešajiem norēķiniem komunālo pakalpojumu piegādātājam nav izdevīgs, jo ietver vairākas papildu darbības, un tādēļ tie nosaka papildu maksu.  Dzīvokļu īpašniekiem faktiski nav izvēles – piekrist pakalpojumu sniedzēja nosacījumiem vai nē, jo papildu maksas apmērs nav reglamentēts. Tādēļ dzīvokļu īpašnieki parasti neizvēlas norēķināties tiešo maksājumu veidā,” komentē V. Peipiņš.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas