Jūsu aprakstītā situācija Darba likuma (DL) izpratnē ir piespiedu dīkstāve, par ko darbiniekam ir jāsaņem atlīdzība. Proti, darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības.

Likuma 57. pants nosaka, ka par dīkstāvi, kura nav radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam noteikto atlīdzību. Dīkstāves gadījumā darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Atlīdzības apmērs par dīkstāvi (DL 74. panta otrā daļa) ir šāds:

• ja darbiniekam ir noteikta laika algas sistēma, dīkstāves gadījumā darbiniekam izmaksā noteikto darba samaksu;
• ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, dīkstāves gadījumā viņam izmaksā vidējo izpeļņu, kuru aprēķina par pēdējiem 6 mēnešiem.