E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 16473
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Kā pašvaldība organizē uzņēmējdarbību

J
jautā:
05. martā, 2019
Marija

No 2002. gada 5. septembra tika īrētas nedzīvojamās telpas no pašvaldības kafejnīcas darbības nodrošināšanai Latgales mazpilsētā. Līgums ir līdz 31.05.19. Savukārt 01.06.2019. man līdz pensijai paliks 4,5 gadi. Šogad pašvaldība izsludināja izsoli uz šīm telpām ar neizpildāmiem noteikumiem, kas ir pretrunā ar sanitārajām normām. Vai pašvaldībai ir tiesības iejaukties uzņēmējdarbības organizēšanā?

A
atbild:
11. martā, 2019

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 14. panta pirmās daļas 2. punktu un otrās daļas 3. punktu, lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības kustamo un nekustamo mantu. Pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības. Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktam publiska persona (tajā skaitā pašvaldība) rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tostarp manta ir atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tātad pašvaldībai kā jebkurai citai personai ir tiesības pēc iespējas efektīvi izmantot tai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, ja normatīvie akti neparedz citādi.

No elektroniskā pasta vēstules var secināt, ka privātpersona nomā pašvaldībai piederošas nedzīvojamās telpas un drīzumā beigsies nomas līguma termiņš, kā arī pašvaldība ir izsludinājusi izsoli par nedzīvojamo telpu nomas tiesībām.

Publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, un saskaņā ar noteikumu 12. un 23. punktu lēmumu par nomas objekta nodošanu iznomāšanai pieņem iznomātājs un nomnieku noskaidro rakstiskā vai mutiskā izsolē. Noteikumi arī paredz iespēju pārjaunot vai pagarināt jau noslēgtos nomas līgumus (16., 18., 119., 121. punkts), taču pieņemt šādu lēmumu ir vienīgi pašvaldības kā iznomātāja kompetencē.

Līdz ar to pašvaldībai, izvērtējot noslēgtā nomas līguma atbilstību pašvaldības un tās iedzīvotāju interesēm, ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemt par turpmāko rīcību ar pašvaldības īpašumā esošajām telpām.

Ņemot vērā, ka runa ir par pašvaldības īpašuma izmantošanu privātpersonas saimnieciskās darbības veikšanai, nebūtu korekti apgalvot, ka pašvaldība “iejaucas uzņēmējdarbības organizēšanā”, lemjot par sava īpašuma turpmāko izmantošanu. Turklāt viena no pašvaldības autonomajām funkcijām atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 10. punktam ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu. Pašvaldības īpašuma iznomāšana privātajam saimnieciskās darbības veicējam arī var tikt uzskatīta par atbalstu.

Nav arī skaidri saprotama norāde, ka izsolei ir “neizpildāmi noteikumi, kas ir pretrunā ar sanitārajām normām”. Izsoles nosacījumi cita starpā ir atkarīgi no pašvaldības iecerēm, kādiem mērķiem nekustamais īpašums varētu tikt izmantots. Savukārt pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, to procesu un produktu kontroli atbilstoši Ministru kabineta 2005. gada 22. februāra noteikumos Nr. 142 “Pārtikas un veterinārā dienesta nolikums” noteiktajai kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 16 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU