Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73. panta 1. daļu prasījumi pret kreditoru iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Savukārt šī panta 2. daļa nosaka: ja kreditors nokavējis šā panta pirmajā daļā minēto prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Pēc šā termiņa iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku.

No minētām normām izriet, ka situācijā, ja kreditors normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nepiesaka savus prasījumus, kreditors zaudē savas prasījumu tiesības pret parādnieku. Tādējādi parādnieks turpina ievērot apstiprināto kreditoru apmierināšanas plānu un apdrošinātāja prasības noraida kreditora statusa zaudēšanas un noilguma dēļ.